Kristaps Bleija komentē “K2 Ventum” projekta attīstības bremzēšanu 0
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” SIA “Energokomplekss” valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija pauda neizpratni par situāciju ap atjaunojamās enerģijas projektu “K2 Ventum”, norādot, ka no biznesa un nozares skatupunkta tā esot grūti saprotama.
Bleija skaidroja, ka Latvijai ir salīdzinoši maz lielu investīciju projektu, tādēļ šāda mēroga projekti uzņēmējdarbības videi ir īpaši nozīmīgi. Vienlaikus to īstenošanā nepieciešama sadarbība ar ārvalstu ražotājiem un piegādātājiem, jo Latvijā netiek ražotas visas nepieciešamās komponentes, piemēram, vēja turbīnas un kabeļi.
Uzņēmējs norādīja, ka atjaunojamās enerģijas nozarei Eiropā pašlaik ir liels pieprasījums. Līdz ar to lielie ražotāji savas piegādes un ražošanas jaudas plāno vairākus gadus uz priekšu. Uzņēmumiem, kas vēlas īstenot šādus projektus, savlaicīgi jāvienojas ar piegādātājiem un jārezervē nepieciešamās jaudas.
Bleija uzsvēra, ka sarunās ar ārvalstu partneriem uzņēmējiem jāspēj apliecināt projekta gatavība un nepieciešamo valsts institūciju saskaņojumu esamība. Partneriem tiekot skaidrots, ka projekta īstenošanai nepieciešamie procesi ar valsts institūcijām ir sakārtoti, finansējums ir pieejams un veikti arī ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītie pārbaudes procesi.
Tomēr situācija mainoties brīdī, kad projektam būtu jāvirzās uz praktisku īstenošanu. Pēc Bleijas teiktā, ārvalstu partneriem šāda situācija rada neizpratni, jo viņi savas ražošanas un piegāžu ķēdes jau ir saplānojuši, balstoties uz informāciju par projekta gatavību.
Uzņēmējs uzskata, ka šāda nenoteiktība var radīt problēmas ne tikai konkrētā projekta īstenošanai, bet arī Latvijas reputācijai ārvalstu investoru un piegādātāju acīs.
Īpaši problemātiski tas esot tādēļ, ka liela mēroga enerģētikas projektos iesaistīti daudzi uzņēmumi un piegādes ķēdes, kuru plānošana notiek vairākus gadus iepriekš. Ja projekts pēkšņi tiek apturēts, var tikt apdraudētas jau veiktās vienošanās un rezervētās ražošanas jaudas.
Bleija ieskatā Latvijai būtu būtiski skaidri un savlaicīgi komunicēt par šādu projektu statusu, jo pretējā gadījumā ārvalstu partneriem un investoriem var rasties jautājumi par Latvijas spēju īstenot iecerētos enerģētikas projektus.
