Valdība akceptē vēja parku “Eko Ziemeļi” un “Kurzeme” IVN, bet atliek “K2 Ventum” akceptēšanu 13
Valdība otrdien pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku “Eko Ziemeļi” un “Kurzeme” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), savukārt projekta “K2 Ventum” IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.
Vienlaikus otrdien pusdienlaikā iepretim Ministru kabineta ēkai notika vides aktīvistu protests pret visu trīs minēto projektu īstenošanu.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. “Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību,” uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.
Kurevska valdības sēdē informēja, ka ir plānotas izmaiņas vēja parku attīstības regulējumā, kas paredz atcelt spēkā esošo Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu jeb Atvieglotās būvniecības likumu.
Kurevska norādīja, ka minētais likums paredz alternatīvas vides un būvniecības procedūras, kas šķietami atvieglo projektu attīstību, tomēr rezultātā rada neskaidrības. Tādējādi KEM rosinās šo likumu atcelt, tomēr minētajiem trim vēja parku projektiem šī likuma ietvaros ir nepieciešams Ministru kabineta IVN akcepts.
Viņa norādīja, ka visu triju minēto projektu kopējā jauda ir pielīdzināma divām Ķeguma hidroelektrostacijām. Premjere Evika Siliņa (JV) papildināja, ka Latvijā pietrūkst vēja jaudas un, apmeklējot kaimiņvalstis, var redzēt, ka Latvijai tās ir jāpalielina.
Melnis uzsvēra, ka citas valstis strauji virzās uz vēja parku attīstību, tostarp, piemēram, Somija pērn uzstādījusi vēja enerģijas jaudas 1023 megavatu (MW) apmērā, Polija – 800 MW un Lietuva – 759 MW. “Savukārt Latvijā vēja enerģijas attīstībā joprojām uzstādītā jauda ir 133 MW. Var redzēt, ar kādiem tempiem virzās citas valstis,” piebilda Melnis.
Melnis otrdien medijiem sacīja, ka minētie trīs vēja elektrostaciju projekti izmanto spēkā esošā likuma iespējas, un šiem projektiem ir jāsniedz Ministru kabineta atbilde. Viņš skaidroja, ka “klasiskais ceļš” paredz, ka pašvaldība lemj par IVN akceptu, tomēr šajā gadījumā 2022. gadā tika pieņemts likums enerģētikas krīzes apstākļos, kas patlaban vairs nepilda savu funkciju.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka rīkojumu mērķis ir noslēgt IVN procesu. Viņš skaidroja, ka ar rīkojumu nostiprinātais IVN akcepts pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt darbību, kuras akceptam attīstītājs pieteicies. Rīkojumu projektos ir norādīts, ka atbilstība teritoriju plānojumam ir jāvērtē pēc būvatļaujas izsniegšanas.
Sēdes laikā tika uzklausīti vairāku institūciju, organizāciju un biedrību viedokļi saistībā ar rīkojumu projektiem.
Lēmums par “K2 Ventum” IVN akcepta izskatīšanu tika atlikts uz pagaidām nenoteiktu laiku. Pirms lēmuma pieņemšanas ministri uzklausīja gan pašvaldību, gan dažādu organizāciju pārstāvjus, kuri norādīja uz problēmām ar sabiedrības viedokļa uzklausīšanu šajā jautājumā.
Siliņa secināja, ka neviens īsti neiebilst pret to, ka vajadzīga zaļā enerģija un vēja parki, tomēr, ņemot vērā arī sabiedrības skaļi paustos iebildumus, premjere uzskatīja, ka ir jārīko vēl viena sabiedriskā apspriešana. Tādēļ minētais rīkojuma projekts nodots atpakaļ KEM, liekot organizēt sabiedrisko apspriešanu, kurā pilnvērtīgi iesaistītas visas puses.
Tāpat KEM tiks uzdots juridiski pamatot jautājumu, kas saistīts ar aizsargjoslām “K2 Ventum” plānotajā teritorijā.
Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse (LAEA) pārstāvis Alnis Bāliņš sēdē aicināja atbalstīt visus trīs projektus. Viņš norādīja, ka projektu nepieņemšana var radīt Latvijas reputācijas risku Eiropas Komisijā (EK), jo Latvijai būs jāskaidro, kādēļ tiek noraidīti projekti, kas godprātīgi izpildījuši likuma prasības.
Viņš norādīja, ka šie trīs vēja parki spētu sasniegt 50% no valsts izvirzītā mērķuzdevuma vēja enerģijai – 2030. gadā saražot trīs līdz piecas teravatstundas (TWh) atjaunojamās enerģijas gadā. “Patlaban Latvija ražo tikai 9% no izvirzītā mērķuzdevuma, un tas ir sešreiz mazāk nekā Lietuvā un trīsreiz mazāk nekā Igaunijā. Ar Ministru kabineta akceptu situāciju ir iespējams mainīt un uzlabot,” uzsvēra Bāliņš.
LAEA uzsvēra, ka katrs no šiem projektiem ir pakļauts daudzpakāpju pārbaudei – IVN, ko veic neatkarīgie eksperti, 12 uzņēmumi un sabiedriskās institūcijas, iesaistot vietējās kopienas pārstāvjus. Bāliņš norādīja, ka visiem trim vēja parkiem ir veikts IVN, kā arī saņemti nepieciešamo institūciju saskaņojumi.
Vēja elektrostaciju parku “K2 Ventum” paredzēts būvēt Dienvidkurzemes novadā. Turbīnu skaits paredzēts līdz 46, bet vienas turbīnas jauda būs no 6,2 līdz septiņiem megavatiem (MW). Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 1038 gigavatstundām (GWh) gadā.
Vēja elektrostaciju parku “Kurzeme” paredzēts būvēt Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā. Turbīnu skaits paredzēts līdz 21, savukārt vienas turbīnas jauda būs no sešiem līdz 7,2 MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 661 GWh gadā.
Vēja elektrostaciju parku “Eko Ziemeļi” paredzēts būvēt Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos. Turbīnu skaits paredzēts līdz 20, savukārt vienas turbīnas jauda būs no 6,2 līdz 7,2 MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 536 GWh gadā.
KEM informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka Atvieglotās būvniecības likumu plānots atzīt par spēku zaudējušu, vienlaikus nodrošinot attiecīgo lietderīgo normu pārņemšanu citā normatīvā.
KEM informē, ka likums stājās spēkā 2022. gada oktobrī laikā, kad Eiropas Savienības (ES) un Latvijas enerģētikas politika piedzīvoja būtiskas pārmaiņas. Minētajos apstākļos Saeima pieņēma speciālu regulējumu, kura mērķis bija sekmēt noteiktu energoapgādes būvju attīstību paātrinātā kārtībā.
KEM secinājusi, ka likums bija pamatots risinājums 2022. gada apstākļos. Tomēr pašreizējā situācijā atjaunojamo energoresursu attīstība Latvijā notiek arī bez likuma pilnvērtīgas piemērošanas, tostarp saules enerģijas attīstības mērķis pēc būtības jau ir sasniegts, savukārt sauszemes vēja elektrostaciju attīstībai nepieciešams vienots un sistēmisks regulējums, nevis paralēla speciāla kārtība. Turklāt likums rada nepamatotu dažādu interpretāciju un atšķirīgu izpratni par tā regulējumu.
Vienlaikus KEM norāda, ka nozīmīgākā likuma norma, lai paātrinātu vēja elektrostaciju īstenošanu, ir iespēja saņemt Ministru kabineta lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu pēc IVN pabeigšanas. Šis ir viens no likumā paredzētajiem posmiem, kur praksē sākta tā piemērošana, jo vairāki vēja parku attīstītāji ir izvēlējušies virzīt projektus tieši Ministru kabineta akcepta lēmuma saņemšanai, nevis akcepta saņemšanai no attiecīgās pašvaldības.
KEM uzsver, ka vispārējais tiesiskais regulējums jau paredz mehānismu, kādā Ministru kabinets var pieņemt akcepta lēmumu gadījumos, kad paredzētās darbības ietekme sniedzas pāri vienas pašvaldības robežām vai ir nepieciešama pārresoriska izšķiršanās.
Līdz ar to KEM skatījumā līdzšinējā speciālā kārtība būtu piemērojama tikai tiem projektiem, kuru virzība jau ir sākta likuma ietvarā.
KEM uzskata, ka atsevišķas likuma normas ir iekļaujamas likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu, jo tās nodrošina arī ES tiesību prasībām atbilstošu pieeju atjaunojamo energoresursu projektu atļauju piešķiršanas paātrināšanai. KEM līdz 2026. gada 30. aprīlim jāsagatavo Ministru kabinetam likumprojekts par minētā likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Vienlaikus KEM jāsagatavo priekšlikumi likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu otrajam lasījumam.
