Valsts pasūtītais juridiskais atzinums nerod šķēršļus “K2 Ventum” projekta akceptēšanai 2
Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz šā gada 31.augustam jāpieņem lēmums par vēja parka “K2 Ventum” projektu. Ja tas netiks izdarīts, iespējama tiesvedība par vairāk kā 120 miljonu eiro zaudējumu piedziņu. Priekšvēlēšanu gaisotnē Ministru kabinetu gaida grūta izšķiršanās – vienos svaru kausos var būt vēlme pozicionēties kā cīnītājiem pret vēja parkiem, otros – nodokļu maksātāju naudas izšķērdētāju slava. Turklāt valdības pašas pasūtītais juridiskais atzinums, pēc redakcijas rīcībā esošajām ziņām apliecina, ka juridisku šķēršļu projekta tālākai virzībai nav.
Lēmuma pieņemšanu par vēja parka “K2 Ventum” būvniecības akceptu iepauzēja iepriekšējā premjere Evika Siliņa (JV), tajā pašā 28.aprīļa valdības sēdē akceptējot divu citu Kurzemes vēja elektrostaciju – “Eko Ziemeļi” un “Kurzeme” būvniecību. Formālais iegansts bija juridiskas šaubas par to, vai “K2 Ventum” turbīnas vispār drīkst būvēt Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslas piecu kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) kopā ar VARAM tika uzdots sagatavot īpašu juridisku analīzi par VES būvniecības pieļaujamību šajā aizsargjoslā.
Cenu aptaujas rezultātā KEM objektīvas un pilnvērtīgas ekspertīzes veikšanai noslēdza līgumu ar Zvērinātu advokātu biroju “Rasnačs” un jau 15.jūnijā ministrijai tika iesniegts 34 lappušu atzinums, kurā secināts: Aizsargjoslu likums vēja elektrostaciju būvniecību Baltijas jūras piekrastes piecu kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā neaizliedz.
Būtībā valdībai jau jūnija vidū nebija nekādu šķēršļu “K2 Ventum” vēja parka projekta tālākai virzīšanai, iespējams, Andra Kulberga valdībai, tā nebija prioritāte un šis jautājums turpina buksēt.
“K2 Ventum” ir veiksmīgi pabeidzis tam paredzēto ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, saņēmis pozitīvu kompetentās institūcijas atzinumu un pēc tam saskaņā ar tobrīd spēkā esošo Enerģētiskās drošības likumu vērsies pie valdības, lūdzot pieņemt lēmumu par projekta akceptēšanu.
Advokāts norāda, ka šādi projekti, kas plānoti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir atļauti, bet tiem vienkārši piemērojama pilnā IVN procedūra, nevis tikai sākotnējais izvērtējums. Ja likumdevējs būtu gribējis vēja elektrostacijas piecu kilometru piekrastes joslā pilnībā aizliegt, nebūtu jēgas likumā speciāli noteikt, ka šādiem projektiem nepieciešams pilnais IVN.
Šobrīd lēmuma pieņemšana par “K2 Ventum” Dienvidkurzemē iecerēto vēja parku aizkavējusies jau par astoņiem mēnešiem, uzņēmuma zaudējumi ar katru dienu turpina augt, bet MK atbildes, vai uzņēmums pēc pabeigta IVN un pozitīva atzinuma drīkst pāriet uz nākamo projekta attīstības stadiju, nav.
Ja uzņēmums ir izpildījis tam noteiktās procedūras, saņēmis pozitīvu valsts kompetentās iestādes atzinumu, bet valdība projektu apturējusi vai noraidījusi uz tāda juridiska pamata, kuru pati pēc tam ar pasūtītu ekspertīzi atzinusi par nepamatotu, administratīvā strīdā ar valsti, pēdējā, visticamāk, izrādītos zaudētāja.
Ja projekta bremzēšanā vainojama politiska nevēlēšanās priekšvēlēšanu gaisotnē pieņemt daļā sabiedrības nepopulāru lēmumu, tad vēl nepopulārāka var būt ziņa, ka vairāk kā 120 miljoni eiro palaisti vējā tādēļ vien, ka valdība nav vēlējusies uzņemties atbildību un pieņemt izsvērtu lēmumu.
