Krūts vēzi ģenētiski var mantot gan no mātes, gan tēva puses, brīdina profesors Irmejs 3
Sievietes ar krūts vēzi, kuras ir speciālistu uzraudzībā, ir dažāda vecuma, tai skaitā, ir jaunākas par 50, 40 gadiem, pat par 30 gadiem jaunākas. Jaunāko sieviešu apakšgrupā ģenētiski veicinātais vēzis ir daudz biežāk sastopams, tā situāciju jomā TV24 raidījumā komentē Arvīds Irmejs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, profesors.
Kopumā ņemot, statistika ir ar 1200 krūts vēža gadījumiem gadā, no kuriem 60-70 gadījumi ir ģenētiski pierādāmi – tas ir vērtējams kā augsts rādītājs. Ja varētu laikus šīs sievietes identificēt un brīdināt par šo problēmu, tad ārstēšanas rezultātus varētu uzlabot, tā Irmejs.
Kā identificēt augsta riska sievietes?
Profesors piedāvā divus variantus. Pirmais – Stradiņa slimnīcā ir Pārmantotā vēža kabinets. Ja sievietes asinsradiniekiem ir kāds krūts vēža vai olnīcu vēža gadījums, sieviete tiek aicināta zvanīt un pieteikties izmeklējumiem. Otra alternatīva ir – savs ginekologs: lūgt tam uz laboratoriju sūtīt analīzes.
Šobrīd pakāpeniski tiek iets uz to, lai varētu pēc iespējas plašāk identificēt šādus augsta riska gadījumus.
Irmejs akcentē – 20 gadu pētījumi liecina, ka pusē gadījumu sievietēm ģimenē nav bijis šādu vēža gadījumu.
Bieži ģimenes onkoloģiskā vēsture klusē, jo tas nācis no vīriešu puses pirms vairākām paaudzēm, piemēram.
“Labāk uztaisīt 10 sievietēm viarāk šo ģenētisko izmeklējumu, nekā atsakām,” tā Irmejs. Pārmantotā vēža kabinetam ir cieša sadarbība ar Bērnu slimnīcu, tās klīniskajiem ģenētiķiem – ja tur konstatē vairākiem vienas ģimenes locekļiem šā veida saslimšanas, notiek kopēja sadarbošanās, veicot padziļinātu izmeklēšanu, turklāt izmeklējumi ir bez maksas.
