Foto: Shutterstock

Kāpēc valsts jau 12 gadus nesadzird izmisīgos krūts vēža pacienšu un ārstu saucienus? Atbild Pavļuts 23

Santa Sergejeva, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Kopš 2009. gada krūts vēža pacientes cer, ka tiks sadzirdētas un tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs arī Latvijā būs pieejama valsts apmaksāta krūšu rekonstrukcija ar katrai vēža pacientei individuāli pieskaņotu metodi.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 135
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 20
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ja to jau paveica abas mūsu kaimiņvalstis, tad labas cerības ir arī mums 103
16 stundas
Lasīt citas ziņas

Kādai tie būs implanti, citai audu lēveru operācija. Taču pagaidām valdība nav sadzirdējusi izmisīgos krūts vēža pacienšu un ārstu saucienus pēc palīdzības.

Eiropas Sieviešu lobija valdes locekle, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte “Mājas Viesim” uzsver, ka par krūts vēža pacienšu problēmām tīkla pārstāves runā publiski un pievērš ne tikai sabiedrības, bet arī valdības uzmanību būtiskam faktam – sieviešu augstajai saslimstībai ar krūts un dzemdes kakla vēzi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kopš tīkla dibināšanas sieviešu veselība ir bijusi tīkla prioritāšu augšgalā, tajā skaitā ļoti cenšamies motivēt sievietes piedalīties procesos, kas saistīti ar krūšu un dzemdes veselību. Sadarbība ar organizācijām, kas pārstāv sievietes – pacientes, mums ir bijusi arī agrākajos gados.

Šogad tā tika īpaši atjaunota un stiprināta, jo Sieviešu sadarbības tīkls uzņēmās virzīt Saeimā Latvijas pilsoņu iniciatīvu par valsts finansētām krūšu rekonstrukcijas operācijām, kuru portālā “ManaBalss.lv” bija parakstījuši gandrīz 13 000 Latvijas valsts piederīgo. Pēdējais pusgads ir bijis aktīvs. Pagājušā gada beigās, kad piedalījāmies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, mūs pārsteidza dažu amatpersonu fragmentārā krūts vēža pacienšu problēmas uztvere, neizpratne par patieso lietu būtību.

Sadarbojoties ārstu un pacienšu organizācijām un mūsu tīkla biedriem, izveidojām sarakstu no publiski pieejamās informācijas un datiem, kurā ir atspoguļoti mīti un patiesība par šo lietu. Veselības ministrijas (VM) vadošo amatpersonu rīcībā esošā informācija diemžēl ir nepilnīga un satur pietiekami daudz maldu.

Skaidrojot šo problēmu, aicinājām uz dialogu tiesībsargu Juri Jansonu. Informējām viņu, ka saruna nav tikai par ie­stāžu nesarunāšanos, bet par informācijas nepieejamību iedzīvotājiem, par dažādu medicīnas iestāžu pieejamajiem un nepieejamajiem pakalpojumiem, it īpaši, ja vēža paciente vēlas saņemt pakalpojumu, kas ir valsts apmaksāts,” problemātiku akcentē Inete Ielīte.

Ineta Ielīte.
Foto no Inetas Ielītes arhīva

Vienošanās ar Veselības ministriju

7. jūnijā Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāvēm bija tikšanās ar VM, Nacionālo veselības dienestu (NVD) un pārstāvjiem no visām iesaistītajām medicīnas iestādēm, kurās veic gan krūts audzēja operācijas, gan krūšu rekonstrukcijas operācijas – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Mikroķirurģijas centra.

Inete Ielīte ieskicē galveno: “Speciālisti vienojās ar VM, ka zināma daļa līdzekļu tiks nodalīti krūts vēža pacienšu krūšu rekonstrukcijai, jo agrāk tie it kā bija paredzēti krūšu rekonstrukcijai, bet atradās kopējā katlā un ne pacienti, ne ārsti nevarēja zināt, kur šie līdzekļi ir pieejami.

Un šī nauda sedza tikai daļu, respektīvi, ar to var nosegt operācijas izmaksas, nevis apmaksāt implantus vai citas krūts rekonstrukcijas metodes.

Vienojāmies, ka krūšu rekonstrukcijas pakalpojums būs pilnīgs, ņemot vērā to, ka sievietei ir divas krūtis un, ja vienā ir veikta vēža likvidēšanas operācija, tad arī otrai krūtij nepieciešama simetrizācija, lai neradītu invaliditāti vai citas veselības problēmas.

Visām šīm krūšu rekonstrukcijas metodēm jābūt valsts apmaksātām, vadoties pēc tā, kas katrai krūts vēža pacientei individuāli nepieciešams.

Jo katrai sievietei nepieciešama tāda krūšu atjaunošanas metode, ar kuru uzlabosies viņas dzīves kvalitāte. Sievietei ir sava loma ģimenē, darba vietā un sabiedrībā. Sievietes veselība un labsajūta ir saistīta ar krūšu veselību.

Patiešām nesaprotu, kā var nebūt valsts apmaksāta krūšu rekonstrukcija vēža pacientēm?

Citās Eiropas Savienības valstīs šis pakalpojums ir pieejams. Mēs esam pārrunājušas stratēģiju ar Itālijas sieviešu lobija organizāciju, kas panāca pozitīvu rezultātu jau 90. gadu beigās. Arī kaimiņos Lietuvā un Igaunijā šis pakalpojums ir valsts apmaksāts.”

Parāds krūts vēža pacientēm

Uz Latviju, atbalstot krūts vēža pacientes, ceļos vēstules un pastkartes no Eiropas sieviešu organizācijām. Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls jau sācis sabiedrības informēšanas kampaņu par sieviešu krūts vēzi un izveidojis sociālajos tīklos “Face­book”, “Instagram”, kā arī interneta vietnē “YouTube” vairākus videosižetus, kuros informē par nepieciešamību pēc valsts apmaksātas rekonstrukcijas programmas krūts vēža pacientēm.

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls kopā ar krūts vēža pacienšu atbalsta biedrību “VITA” izveidojis digitālas pastkartes angļu un latviešu valodā, kas būs pieejamas internetā.

“Mēs ceram, ka ierēdņi, tiekoties ar mediķiem, būs sapratuši, kādas ir reālo operāciju izmaksas, lai nodrošinātu minimālo pakalpojumu un atsevišķos gadījumos labākas un dārgākas operācijas, ja tas pacientei nepieciešams. Kolēģi no Eiropas valstīm mūs atbalsta, uzrunājot Latvijas politiķus, no kuru lēmumiem ir atkarīgs nākamā un citu gadu budžets.

Zviedrijas un Norvēģijas tirdzniecības kameru kopīgi rīkotajā pasākumā par veselību pēc Covid-19 pandēmijas uzrunājām veselības ministru. Mēs sakām, ka šis ir parāds, kas palicis kopš lielās pasaules ekonomiskās krīzes 2009. gadā, kad rekonstrukcijas programma krūts vēža pacientēm Latvijā tika pārtraukta.

Parāds, kas krājies vairāk nekā desmit gadus, ir jāatdod. Ceru, ka tiks pildīts solījums, ko saņēmu sarunā ar ministriju, ka ar nākamo gadu tiks plānotas 250 operācijas tām sievietēm, kurām ir jaunatklāts vēzis.

Ir vienošanās, skatoties, kādas būs valsts iespējas, par 200 pacientēm gadā, kurām šis parāds par desmit gadiem pakāpeniski ir atdodams,” cerību pilna ir Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja.

Vaicājot Ielītei, ja nu valdība nereaģē un šīs problemātikas dokumentu mapi noliek plauktā līdz citam gadam, viņa uzsver, ka tad pirmais un galvenais atbalstītājs ir tiesībsargs, ar kuru pārrunās, kā rīkoties.

Un tālāk jau tiks plānoti ļoti nopietni pasākumi. Bet VM, tajā skaitā arī VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, ierēdņi un NVD ir apsolījuši, ka nepieciešamā summa būs iekļauta jauno politikas iniciatīvu budžeta pieprasījumā.

“Šajā rudenī mums būs jārunā ar finanšu ministru un Ministru kabinetu. Mēs noteikti šai sarunai sagatavosimies,” ticību nav zaudējusi Ielīte.

Katrai individuālu metodi

Krūts vēža pacientēm, kurām nav iespējams par saviem personiskajiem līdzekļiem atjaunot amputētās krūtis, irst ģimenes, sākas depresija un rodas citas veselības problēmas.

Tāpēc, ja ne šīs sievietes pašas, jo viņas jau tā ir bēdu un izmisuma nomāktas, tad viņu pārstāves no dažādām biedrībām, kā arī mediķi sauc pēc palīdzības, lai valsts atjauno krūšu rekonstrukcijas programmu un palīdz sievietēm atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.

Būtiski, ka ne visām vēža pacientēm, kurām amputētas krūtis, der implanti jeb espanderi, daudzām sievietēm, kuras pilnībā palikušas bez krūts vai abām krūtīm, vajadzīga pavisam cita krūšu rekonstrukcijas metode, kad krūts tiek uzmodelēta, izmantojot pašas sievietes audus no citām ķermeņa daļām.

Mikroķirurģijas centra vadītājs ķirurgs Kalvis Pastars uzsver: “Valdība šobrīd ir paziņojusi, ka apmaksā šīs operācijas, neizdalot finansējumu atsevišķi. Ko tas nozīmē? Pērn vairāk nekā simt pacientēm tika veikta krūšu rekonstrukcija. Problēma ir tā, ka lētākā krūts rekonstrukcijas metode ir ar audu espanderu.

Šīs operācijas vidējās izmaksas veido ap 2700 eiro, bet valsts par šo operāciju neatkarīgi no izmantotās rekonstrukcijas metodes samaksā 1089 līdz 1597 eiro – atkarībā no tā, kurā DRG (ar diagnozēm saistīto grupu apmaksas modelis. – Red. piez.) grupā iekrīt operācija. Tātad atlikusī summa jāsedz slimnīcai no saviem iekšējiem resursiem.

Šīs operācijas slimnīcām nes zaudējumus, jo par pakalpojumu nav samaksāti reālie izdevumi. Slimnīcas, mēģinot pielāgoties, izmanto tikai lētākās krūts rekonstrukcijas metodes ierobežotam pacientu skaitam un liek pašām pacientēm iegādāties implantus. Maigi izsakoties, tas viss ir diezgan dīvaini.

Foto no Mikroķirurģijas centra arhīva

Latvijā 2011. gadā NVD apstiprināja krūts rekonstrukcijas vadlīnijas. Tās nosaka, kādas krūts rekonstrukcijas metodes kādām pacientēm nepieciešams izmantot, lai iegūtu vislabākos ārstēšanas rezultātus.

Iztrūkstošais finansējums rada situāciju, ka valsts apstiprinātās ārstēšanas vadlīnijas netiek ievērotas, jo tam nav paredzēts finansējums. Respektīvi, katrai sievietei būtu jāizmanto viņai piemērota krūts rekon­strukcijas metode, lai sasniegtu ne tikai labāko medicīnisko, bet arī ekonomiski efektīvāko rezultātu. Lai paciente nebūtu desmit reizes jāoperē.

Piemēram, sievietēm pēc staru terapijas krūts rekon­strukcija ar audu espanderu/implantu nav piemērota, jo rētaini izmainītie audi neļauj izmantot šo metodi. Rētaini izmainītiem audiem ir slikta asinsapgāde, tādēļ brūces dzīst ievērojami sliktāk un veidojas brūces dehiscence. Vienkāršāk sakot, espanders neturas un krīt ārā. Un operācija ir neveiksmīga.

Šīm pacientēm nepieciešama krūts rekonstrukcija ar audu lēveriem. Ir vairākas metodes, kā var veikt krūts rekonstrukciju ar labi apasiņotiem audiem. Viens variants – pārstādīt mikrovaskulārus lēverus, tas nozīmē, ka no citas ķermeņa daļas tiek atjaunota asinsrite, kad ar mikroskopa palīdzību tiek sašūti asinsvadi.

Vienkāršāk sakot, no vēdera pārstāda uz krūti un no vēdera audiem izveido jaunu krūti.

Vai arī otrs variants, kas ir mazliet vienkāršāka operācija, kad audus, piemēram, pārstāda no muguras. Tādējādi ieliek labi apasiņotus audus, kas nodrošina labu krūts estētisko un funkcionālo rezultātu.

Taču šāda veida operācijas nav pieejamas pacientēm, jo ir vēl dārgākas. Šīs operācijas ir laikietilpīgākas, tiek izmantots vairāk resursu un tehnoloģiju. Piemēram, krūšu implanta jeb espandera operācija ilgst līdz divām stundām, bet audu pārstādīšanas operācijas – no četrām līdz astoņām stundām.

Sievietēm, kurām nepieciešama audu pārstādīšanas operācija, tas faktiski nav pieejams, jo valsts samaksa par šīm sarežģītajām un resursu ietilpīgajām operācijām nepalielinās un saglabājas 1089 līdz 1597 eiro robežās, kā to paredz DRG apmaksas sistēma.

Tāpēc ir būtiski atjaunot krūts rekon­strukcijas programmu, lai iezīmētu konkrēti, kam šis finansējums ir nepieciešams, un slimnīca saņemtu samaksu, kas sedz reālos izdevumus,” stāsta Latvijā un Eiropā populārais ķirurgs Kalvis Pastars, kas vēža pacienšu problemātiku pārzina un pētījis jau daudzus gadus.

Pērn viņa vadītais centrs izsludināja labdarības akciju, uz ko atsaucās vairāk nekā simt krūts vēža pacientes. Diemžēl ne visām sievietēm bija iespēja palīdzēt, bet septiņām pacientēm centra ķirurgi bez maksas veica krūšu rekonstrukcijas operācijas gan ar implantiem, gan audu lēveriem.

Ne tikai lētāko un vienkāršāko

Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs uzsver, ka krūts vēža pacientēm visas nepieciešamās operācijas var veikt vienā etapā.

“Tas nozīmē, ka izņem audzēju un uzreiz atjauno krūti. Un var arī veikt divos etapos. Pirmajā etapā atbrīvojas no krūts vēža, noņemot krūti, tad veic ķīmijterapiju un staru terapiju, un, kad paciente ir klīniski vesela no krūts vēža, tad seko otrs etaps – krūts atjaunošanas operācija. Ja nemaldos, no 2009. līdz 2016. gadam nav veikta neviena krūts rekonstrukcijas operācija.

Pa šo laiku, pēc mūsu aprēķiniem, jau ir aptuveni 3000 pacienšu, kurām nav veiktas krūts rekonstrukcijas operācijas. Šīs sievietes pat nezina, ka ir tāda iespēja, un, ja arī zina, tad viņām tiek piedāvāta lētākā metode ar implantiem/espanderiem, neņemot vērā individuālo stāvokli.

Tātad galvenā problēma, ka šobrīd krūšu atjaunošanas operācijas veic ļoti ierobežotam skaitam un tās notiek, neievērojot valsts apstiprinātās krūšu rekonstrukcijas vadlīnijas,” skaidro Pastars.

Viņš, komunicējot ar krūts vēža pacientēm, ir pārliecinājies, ka sievietes ļoti kautrējas un baidās publiski runāt par savām problēmām, jo tas skar intīmu ķermeņa zonu.

Pacientes atzīst, ka arī parastās krūts protēzes, ko ieliek krūšturī, nav viegli pieejamas. Valsts paredz, ka sievietei pēc krūts noņemšanas divos gados reizi pieejama viena valsts apmaksāta krūts protēze.

Problēma, ka šīs valsts apmaksātās protēzes reti kalpo divus gadus, tās vienkārši saplīst. Bet nākamā valsts apmaksātā krūts protēze pienākas pēc diviem gadiem.

Lai palīdzētu sievietēm, sieviešu organizācijas rīko atbalsta akcijas, piemēram, no Zviedrijas ir saņemtas lietotas sieviešu krūts protēzes.

Lūgs papildu finansējumu

Foto no Valsts kancelejas

“Mājas Viesis” vaicāja veselības ministram Danielam Pavļutam, vai šis jautājums ir ministrijas aktuālāko problēmu darbakārtībā.

Lūk, ministra atbilde: “Šobrīd sievietēm ar krūts vēzi pēc krūts noņemšanas jeb mastektomijas no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas vairākas krūšu rekon­strukcijas operācijas (lietojot audu espanderi, brīvu miokutānu lēveri, rotētu miokutānu lēveri, lēvera ņemšanu un defekta slēgšanu, kā arī krūts zirnīša izveidošanu).

Pirms mastektomijas veikšanas ārstējošajam ārstam, izvērtējot metodes piemērotību, ir jāinformē paciente par krūšu rekonstrukcijas iespējām. Šādas operācijas veic vairākās ārstniecības iestādēs (Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), Daugavpils un Liepājas reģionālās slimnīcas).

Diemžēl šobrīd atsevišķi manipulāciju tarifi ir jāpietuvina faktiskajām izmaksām (piemēram, krūšu simetrizācijas operācijas apmaksa pēc radikālas mastektomijas), kā arī tarifs neparedz implanta apmaksu.

Lai situāciju risinātu, NVD kopā ar nozares speciālistiem strādā pie tarifu pārrēķiniem un arī atbilstoša krūts rekonstrukcijas operāciju apmaksas modeļa. Šo jautājumu risināšanai VM nākama gada budžetā lūgs papildu finansējumu.

Krūts rekonstruktīvās ķirurģijas jomas attīstība ir iekļauta arī jaunajā onkoloģijas plānā 2022.–2024. gadam, kas būs viena no būtiskākajām manām un visas veselības nozares prioritātēm valdības sarunās par nākamā gada budžeta projektu.”

Diemžēl krūšu rekonstrukcijas Latvijā neveic veselības ministra uzskaitītajās BKUS, Daugavpils, kā arī Liepājas slimnīcā, jo tur nav speciālistu, kas ir tiesīgi un māk izdarīt krūšu rekonstrukcijas.

Pēc šā aizrādījuma ministrija atzina, ka nav kompetenta sniegt atbildi uz tik specifiskiem jautājumiem, iesakot vērsties pie NVD speciālistiem.

Ja ir šaubas, jāvēršas NVD

Arī NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ginta Ozoliņa nebija informēta, ka krūšu rekonstrukcijas Latvijā neveic ne BKUS, ne Daugavpils un arī ne Liepājas slimnīcā.

Krūts rekonstrukcijas operācijas gadā vidēji nepieciešams izdarīt 250 sievietēm. Tā kā krūts rekonstrukcijas vispār nav veiktas no 2009. gada, kad tika pārtraukta krūts rekonstrukcijas programma, līdz 2017. gadam un 2018.–2019. gadā veikto krūts rekonstrukciju skaits bija neliels, sieviešu organizāciju dati liecina: šobrīd krūts rekonstrukcija nepieciešama vairāk nekā 2500 sievietēm.

Pērn krūts rekonstrukcija izdarīta tikai nedaudz vairāk kā 110 pacientēm un ar vislētāko metodi, izmantojot audu espanderus/implantus.

Iemesls tam ir nesamērīgi zemā samaksa par ārstēšanu (nesedz reālos ārstēšanas izdevumus), tādēļ, lai slimnīcas neciestu finansiālus zaudējumus, visām sievietēm, kurām ir indicēta krūts rekonstrukcija, tā netiek veikta, savukārt tām, kurām tomēr veic krūts rekonstrukciju, to izdara, nevis vadoties pēc valsts apstiprinātām krūts rekonstrukciju vadlīnijām, bet atbilstoši slimnīcu finansiālām iespējām.

NVD pārstāve Ginta Ozoliņa sarunā ar “Mājas Viesi” atzīst, ka šobrīd NVD ir lūdzis papildu informāciju Daugavpils un Liepājas slimnīcai par to, kā tur nodrošina šo pakalpojumu.

“Atbilstoši līguma nosacījumiem un normatīvajiem aktiem šīm slimnīcām šādi pakalpojumi jāsniedz vai jāinformē NVD, ja šo pakalpojumu sniegšana nav iespējama. Tāpat pacientēm jāsaņem kvalitatīvs pakalpojums atbilstoši vajadzībai un veselības stāvoklim. Līdz ar to gadījumā, ja kādai no pacientēm ir šaubas par pakalpojuma kvalitāti, lūdzam par to informēt NVD.

Attiecībā uz universitātes slimnīcām – NVD ir ticies ar slimnīcu pārstāvjiem, lai vēlreiz izrunātu, kādi ir šābrīža pakalpojumu tarifi, kādi pakalpojumu tarifu pārrēķini ir veikti un attiecīgi iesniegti papildu finansējuma pieprasīšanai Onkoloģijas plāna ietvaros, kā arī lai pārliecinātos, ka visas problēmas ir identificētas, lai gadījumā, ja papildu finansējums tiks piešķirts, pacientēm tiktu nodrošināti nepieciešamie pakalpojumi vajadzīgajā apjomā un kvalitātē.”

Vaicājot, vai 2022. gadā tiks atjaunota krūts rekonstrukcijas programma, kas tika pārtraukta 2009. gadā, NVD norāda, ka pakalpojuma pieejamība nav saistīta ar programmas izveidi, bet ir ārstniecības iestādes iekšējās darba organizācijas jautājums: “Ārstniecības ie­stādēm arī šobrīd ir pienākums nodrošināt šādus pakalpojumus (tajā skaitā plānot pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus esošā līguma ietvaros.

Ja plānotais līguma finansējums nav pietiekams, ārstniecības iestādei ir pienākums veidot gaidīšanas rindas šādu pakalpojumu saņemšanai).

Tomēr, ņemot vērā informāciju no pacientu biedrībām, ka pacientēm netiek nodrošināti šādi pakalpojumi, un lai būtu iespējams sekot līdzi sniegto pakalpojumu apjomam, NVD plāno 2022. gadā līgumā ar ārstniecības iestādēm iezīmēt noteiktu pacientu skaitu, kam sniedzams šāds pakalpojums.”

2015. gada 16. jūlijā VM un NVD apstiprināja, ka krūts rekonstrukcijām nepieciešamais finansējums ir 766 815 eiro gadā. Bet cik liels finansējums paredzēts krūts rekonstrukcijām 2022. gadā?

Atbilstoši normatīvajiem aktiem finansējumu nākamajam gadam NVD plāno gada beigās. Finansējuma plānošanā tiek ņemta vērā gan informācija par faktiski sniegto pakalpojumu, gan plānotās izmaiņas tarifos, tajā skaitā ārstniecības personu atalgojuma pieaugums.

Vienlaikus NVD ir iesniedzis pieprasījumu papildu finansējuma piešķiršanai šim pakalpojumam. Līdz ar to precīzu informāciju par 2022. gada finansējuma apjomu krūts rekonstrukcijām NVD varēs sniegt 2021. gada beigās vai 2022. gada sākumā,” skaidro NVD pārstāve.

Ja valdības pārstāvji nesadzirdēs izmisīgos sieviešu saucienus pēc palīdzības, vēža pacientes un viņu pārstāvji gatavi vērsties Satversmes tiesā un pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Foto: Shutterstock

UZZIŅA

Krūts vēža pacienšu aktuālās problēmas – mīti un patiesība

* Mīts. Krūts vēža pacientēm pieejama pilnībā valsts apmaksāta krūts rekonstrukcija.

Patiesība. Pacientēm, kurām nepieciešama krūts rekonstrukcija, izmantojot implantu, pašām jāiegādājas implanti. Implanta cena – aptuveni 500 eiro.

Savukārt pacientēm, kurām nepieciešama krūts rekonstrukcija, izmantojot pašas audus, šāda operācija pilnībā jāapmaksā pašām.

* Mīts. Pacientēm tiek veiktas valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas, balstoties uz Nacionālā veselības dienesta apstiprinātām vadlīnijām.

Patiesība. Tikai ierobežotam pacienšu skaitam tiek veiktas valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas, izmantojot lētākās rekonstrukcijas metodes. Šobrīd netiek ievērotas valstī apstiprinātās krūts rekonstrukcijas vadlīnijas.

* Mīts. Valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas pacientēm tiek veiktas un ir pieejamas.

Patiesība. Gada laikā Latvijā nepieciešams veikt krūts rekonstrukciju vidēji 250 sievietēm. No 2009. līdz 2017. gadam Latvijā valsts apmaksātas krūšu rekonstrukcijas praktiski netika veiktas. Tādējādi vairāk nekā 4500 sievietēm nepieciešama krūts rekonstrukcija.

* Mīts. Krūts rekonstrukcija ir pieejama arī pacientēm, kurām uzreiz nevar veikt krūts rekonstrukciju, bet rekonstrukcija ir paredzēta, pabeidzot staru un ķīmijterapiju.

Patiesība. Šobrīd visas veiktās krūts rekonstrukcijas operācijas ir veiktas vienā etapā kopā ar audzēja izņemšanu. Pacientēm, kurām nepieciešama atlikta krūts rekonstrukcija, šis pakalpojums praktiski nav pieejams.

* Mīts. Visās Eiropas Savienības valstīs krūts vēža pacientes no saviem privātajiem līdzekļiem apmaksā krūts rekonstrukcijas operācijas.

Patiesība. Latvija pagaidām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā sievietēm krūts rekonstrukciju pēc krūts vēža ārstēšanas un mastektomijas neapmaksā valsts.

* Mīts. Valsts samaksā slimnīcām par veiktajām krūts rekonstrukcijas operācijām pilnā apmērā.

Patiesība. Valsts samaksa nesedz visus ar krūts rekonstrukciju radušos izdevumus, tāpēc slimnīcām nav izdevīgi sniegt pakalpojumus, kas rada finansiālus zaudējumus.

* Mīts. Ja krūts vēža pacientei ir noņemta viena krūts, tad nepieciešams par valsts apmaksāto programmu atjaunot tikai šo noņemto krūti, bet otrai krūtij nav nepieciešama operācija.

Patiesība. Ir nepieciešams apmaksāt arī otras krūts simetrizācijas operāciju, lai nerastos invaliditāte mugurkaula deformācijas dēļ.

* Mīts. Krūts vēža pacientes pēc vienas vai abu krūšu amputēšanas dzīvo laimīgi, jo pieņem savu ķermeni bez vienas vai abām krūtīm.

Patiesība. Daudzas pacientes pēc tam saskaras ar mugurkaula deformāciju. Pastāv arī daudz psiholoģisku problēmu. Daudzām sievietēm sākas depresija un nevēlēšanās iziet sabiedrībā, jo bez vienas vai abām krūtīm viņas nespēj dzīvot pilnvērtīgi.

Avots: Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls

PIEREDZE

Esmu piedzīvojusi klasisku veiksmes stāstu

Foto no privātā arhīva

Laura (43) ir uzveikusi krūts audzēju. Lai arī vajadzēja amputēt krūti, tā ir atjaunota un arī otrai krūtij veikta simetrizējoša operācija. Viņas pieredzes stāstā bijis daudz sāpju, ciešanu, baiļu un depresijas, tagad ir iestājies miers, atgūts dzīvesprieks un harmonija.

Viņai ļoti palaimējās, jo sastapusies ar sirdsgudriem mediķiem, kā arī labdarības akcijā, ko rīkoja Latvijas Mikroķirurģijas centrs, iekļuva to laimīgo krūts vēža pacienšu vidū, kurām bez maksas veikta krūšu rekonstrukcija.

“Esmu piedzīvojusi klasisku veiksmes stāstu, manuprāt, svarīgi to atklāt, lai citām sievietēm nebūtu tik lielas bailes. Man ļoti patīk regulāri apmeklēt pirti, un esmu arī pirtniece. Vienā no pirts apmeklējumiem, veicot ķermeņa skrubēšanu, sačamdīju krūtī bumbuli.

Nekavējoties pierakstījos pie savas ginekoloģes, kas mani nosūtīja uz krūšu ultrasonogrāfiju, kur labajā krūtī tika diagnosticēts divus centimetrus liels bumbulis, kā arī daudzi mazi bumbulīši.

Jau nākamajā nedēļā biju pie daktera Eglīša (RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis. – Red. piez.), un mani arī diezgan ātri izoperēja. Veicot operāciju, tika saglabāta āda un krūts gals, līdz ar to kļuva skaidrs, ka būs ērti ievietot implantu.

Ātrums šajā situācijā ir pats galvenais. Iesaku arī citām sievietēm – nekādā gadījumā nevajag domāt, ka pāries. Vajag ātri rīkoties, jo tā ir slimība, ko, ātri atklājot, vieglāk ir ārstēt.

Krūts audzēja operācija man tika veikta 2019. gada jūnijā. Augusta beigās sākās ķīmijterapija, pavisam astoņi kursi, un katrs ilga trīs nedēļas. Ievēroju ārstu norādījumus un aktīvi kustējos, devos garās pastaigās. Izvirzīju sev mērķi – dienā nostaigāt piecus kilometrus. Tas man ļoti palīdzēja.

Viens no trakākajiem pārdzīvojumiem, ka ķīmijterapijas beigu posmā pilnībā nogāja mati un kājām nokrita nagi. Kļuva arvien mokošāk un grūtāk. Pirmspēdējā reizē māsiņa nevarēja ielaist ķīmiju, jo tā bija pamatīgi sašaurinājusi asinsvadus.

Tie plīsa, un ķīmija tecēja garām, un rokas bija vienos apdegumos. Taču zinu, ka ķīmijterapijas kursu esmu pārcietusi samērā viegli.

Kad paliku bez krūts, gan no draugiem, gan vīra nepatiku nepiedzīvoju. Man ir ļoti paveicies ar vīru, jo krūts vēža problēma skar sievišķību un intīmo dzīvi, bet viņš nevienā brīdī neizrādīja, ka kaut kas nav kārtībā.

Teikšu godīgi, man nebija patīkami, jo visu laiku vajadzēja domāt, kā piepildīt krūšturi, lai, izejot sabiedrībā, normāli justos un izskatītos. Nemitīgi vajadzēja domāt un uztraukties, jo kaut kas līda ārā no sapakotā krūštura un ļoti svīdu.

Valsts apmaksāto protēzi – plastmasas gabalu – nebiju ņēmusi un pasūtījusi. Tiku galā pati, ieliekot krūšturī speciālu polsteri. No visa tā sākās depresija, jo jutos kā nepilnvērtīga sieviete. Taču turpināju iet uz darbu un maksāt valsts noteiktos nodokļus.

Krūts rekonstrukcija man tika veikta 2021. gadā labdarības akcijas ietvaros Latvijas Mikroķirurģijas centrā. Tika kombinētas divas metodes – ievietots silikona implants, kā arī ņemti manis pašas taukaudi no vēdera un ielikti krūtīs.

Lai krūtis būtu vienādā līmenī, operēja arī otro veselo krūti. Man tagad ir ļoti skaistas krūtis. Taču, ja nebūtu tā paveicies, tuvākos gadus būtu palikusi bez krūts, jo krūts vēža pacientēm nav valsts apmaksātas krūšu atjaunošanas.

Šis lēmums nav ārstu, bet gan valdības pārstāvju rokās. Man arī bija iespēja noklausīties vienu Saeimas sēdi, un tas, ko ierēdņi runāja, bija briesmīgi. Politiķi savā starpā mutiski kāvās, katrs segu velkot uz savu pusi, nedomājot par cilvēku – pacientu.

Vai viņi bija aizmirsuši, ka šo Saeimas sēdi attālināti klausījās ļoti daudzi vēža pacientu biedrības pārstāvji? Ja visās ES valstīs krūšu rekonstrukcija ir valsts apmaksāta, kāpēc Latvija ir izņēmums, jo arī mēs esam ES pilsoņi?

SAISTĪTIE RAKSTI

Uzzinot diagnozi par audzēju, sievietēm liekas, ka vajadzēs ļoti daudz naudas, lai ārstētos. Tieši tāpēc tiek ielaista slimība un pēc tam nepieciešama tik ilga ārstēšana.

Ja valstī būtu apmaksātas krūšu rekonstrukcijas operācijas krūts vēža pacientēm, sievietes nebaidītos iet pārbaudīties, jo zinātu, ka gadījumā, ja krūts tiks amputēta, to varēs atjaunot un nebūs jādzīvo bez krūtīm.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Liene Cipule: “Arī tiem, kas var nomirt, ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Uz kā rēķina mēs viņus ārstēsim?” 112
19 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Šis ir līdz šim labākais finansiālā atbalsta plāns, kāds jebkad ticis izveidots”: jaunais onkoloģijas plāns vieš cerības pacientos un mediķos 7
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 29
3 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Bezdūmu produkti kā cigarešu alternatīvas. Nepieciešams saprātīgs regulējums 7
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 135
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 20
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ja to jau paveica abas mūsu kaimiņvalstis, tad labas cerības ir arī mums 103
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kad var iestāties krahs? Veselības ministrijas pārstāve skaidro, kāds ir Latvijas pandēmijas plāns 72
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 20
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Vidusjūras diēta un C vitamīns un locītavu veselības ābecē
10 stundas
KK
Kamita Kalniņa
Veselam
Sāpju vietā jaunas locītavas 3
3 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Šogad gripas sezona varētu būt smaga, tai jāsagatavojas 8
5 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Lieldraugs “Mēness aptieka” sveic Aigaru Apini ar panākumiem Tokijā 5
1. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” maratonā īpaši atbalsta aktīvos seniorus 3
30. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Paralimpieši saņem iedvesmojošus sveicienus pirms startiem Tokijā 1
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ja skrienot atgadās trauma
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bērns un viedierīces: kā pasargāt acu veselību? 3
25. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Puse Latvijas iedzīvotāju izjūt locītavu un muskuļu sāpes, bet palīdzību meklē vien retais 21
24. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
diabēts spēj izraisīt sāpes cīpslās? 2
17. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ceļavārdi pirms paralimpiskajiem startiem Tokijā 1
10. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja pārslogots vai sasists sāp plecs 1
10. augusts, 2021
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Kustību amplitūdas nozīme un citi padomi locītavu veselībai 2
6. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
un kāpēc veidojumi uz ādas ir jāpieskata 3
4. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kamēr lokans, tikmēr jauns – atgādinājums rūpēm par locītavām un muskuļiem 1
3. augusts, 2021
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 6
23. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
22. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
19. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
16. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 soļi, lai mazinātu pārāk augstu sliktā holesterīna līmeni 4
28. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 9
22. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 4
18. jūnijs, 2021
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 86
3 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Fitopreparātu ābece ārīgai lietošanai 1
3 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
“Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri.” Kāpēc nepagarināt ledusaukstajā ūdenī pavadīto laiku?
3 dienas
LE
LETA
Veselam
Pētījumos noskaidrots, kuras vakcīnas pret Covid-19 ir drošas grūtniecēm 54
4 dienas
ML
Māra Libeka
Veselam
Pārguris un viegli aizkaitināms. Kā pandēmija līdz nepazīšanai izmainījusi mūsu ārstus 32
4 dienas
LE
LETA
Veselam
Vēža pacientu pārstāvji norāda uz onkoloģisko pacientu skaita pieaugumu un finansējuma trūkumu ārstēšanai 12
5 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Kad var iestāties krahs? Veselības ministrijas pārstāve skaidro, kāds ir Latvijas pandēmijas plāns 72
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pfizer” un “BioNTech” paziņo, cik veciem bērniem droša viņu Covid-19 vakcīna 60
10 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
ASV augstākā militārpersona bažījās par Trampa psihisko stabilitāti 19
5 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Kad sarkanbaltsarkanā standartā ietinies brīvības cīnītājs no 80. gadiem skaļrunī sauca – vai par tādu valsti mēs stāvējām uz barikādēm? Egila Līcīša feļetons 72
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 20
10 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Gundegas Skudriņas vērienīgais gastronomijas piedzīvojums pulcē vietējās slavenības 10
8 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Brīžiem nespēlēju tā, kā gribēju. Bet šī bija laba cīņa,” Ostapenko pēc spēles 2
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks
10 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pavļuts dubultspriedzē. Kurš vilks slēpjas ūdeļādā? Nedēļas notikumu apskats 19
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nelikumīgi Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojušo imigrantu mobilajos tālruņos konstatēta bērnu pornogrāfija 30
1 diena
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
Baltijas mājokļa dizains Londonā. Kā tiks prezentēta mūsu gaume?
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 20. līdz 26.septembrim: pārstāda peonijas, apgriež ziemcietes, novāc kartupeļus
18 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā aug otrs miljardu vērtais uzņēmums 12
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 218
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 135
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 24
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Līga Rubine: Pandēmija liek transformēties gan pasākumu rīkotājiem, gan pārdevējiem
23:01
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Kad sarkanbaltsarkanā standartā ietinies brīvības cīnītājs no 80. gadiem skaļrunī sauca – vai par tādu valsti mēs stāvējām uz barikādēm? Egila Līcīša feļetons 72
22:21
LE
LETA
Ziņas
EM rosina atļaut bērniem līdz 12 gadu vecumam saņemt pakalpojumus “zaļajā” režīmā, ja viņus pavada vakcinēti pieaugušie 10
22:13