“LA” aptauja: Vai lauksaimniecībā vajadzīgi viesstrādnieki? 1
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Edgars Romanovskis, SIA “Latgales Dārzeņu loģistika” valdes loceklis:
“Jā, šis jautājums Latvijā kļūs arvien aktuālāks, jo lauku saimniecībās palielinās bažas par ražas novākšanu, īpaši augļu, ogu un dārzeņu, kas prasa roku darbu.
Mēs savā siltumnīcu kompleksā audzējam tomātus, arī ķiršu minitomātiņus. Sadarbojamies arī ar zemeņu audzētāju saimniecību “Ceļastrazdi”.
Nodarbinām 25–30 cilvēku. Pagaidām iztiekam ar vietējo darbaspēku, kas gadu gaitā ir nostabilizējies.
Tas ir savienoto trauku princips: mēs nodrošinām atalgojumu un sociālās garantijas, saimniecība iegūst cilvēkus, uz kuriem var paļauties.”
Ligita Rezgale, Saldus novada zemnieku saimniecības “Mucenieki” īpašniece: “Mūsu saimniecībā augļkopības kultūras aizņem 35 hektārus. Visi zina, cik nogurdinoši ir lasīt ābolus, upenes, jāņogas, ērkšķogas, avenes, zemenes.
Jau agrāk sapratām, ka var rasties problēmas ar darbaspēku, tāpēc darījām visu iespējamo, lai ieviestu mehanizāciju, tagad pusi ogu novācam ar kombainu.
Mums ir pieci pastāvīgie darbinieki, uz kuriem varam paļauties.
Ļoti būtiski ir audzināt darba darītājus un veikt kontroli. Piemēram, ābolu novākšanas laikā katram konteineram pievienojam plāksnīti – kurā datumā lasīti, kāda šķirne, lasītāja vārds un uzvārds.
Vai lauksaimniecībā vajadzīgi viesstrādnieki?
Viesstrādnieki ir pārāk nestabili, tāpēc cenšamies no tiem izvairīties. Taču saprotam, ka agrāk vai vēlāk Latvijā viesstrādnieki būs – tāpat kā Vācijā, Īrijā un citās valstīs.”
Modris Lāčplēsis, Viesītes novada kooperatīvās sabiedrības “Poceri” valdes priekšsēdētājs: “Mums ir 140 hektāri ābeļu un pa diviem hektāriem saldo ķiršu un bumbieru, protams, vajag daudz strādnieku, ābolu laikā pat 50.
Līdz ar nagiem sameklējam. Bet laukos cilvēku arvien mazāk, no viesstrādniekiem neizsprukt. Jādomā, ko darīt, lai viņu atbildība līdzinātos vietējo godaprātam.”
