Lai lasa arī jaunie zemnieki 2
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Avīze ik dienu būs gaidīta mūsu Jelgavas birojā, un to izlasīs visi, kas šeit nāks,” tā par redakcijas dāvāto “Latvijas Avīzes” abonementu teic Jauno zemnieku kluba vadītāja Sandra Eimane.
Kluba uzdevums – aizstāvēt jauno lauksaimnieku intereses politiskā līmenī Latvijā un Eiropā, iepazīstināt jauniešus ar uzņēmējdarbības iespējām laukos, motivēt iesaistīties sava novada sabiedriskās dzīves veidošanā.
“Lielais šā gada plāns ir kļūt spēcīgākiem un galvenais – ar lielāku pārstāvniecību un tātad arī lielāku teikšanu Briselē,” saka Sandra Eimane, piebilstot, ka šajā lietā liela nozīme būs ciešākai sadarbībai ar citiem Eiropas jaunajiem lauksaimniekiem. Pēdējie desmit gadi visā Eiropas Savienībā raksturīgi ar paaudžu maiņu laukos – vecie saimnieki savus īpašumus un prasmi nodod jaunajiem, kuri tālāk liek lietā savu enerģiju. Un līdzās vecāku gudrajiem padomiem neiztikt arī bez savstarpējas pieredzes apmaiņas. Kopāsanākšanu vislabāk veicina apvienošanās biedrībās, un visā Eiropā tieši jauno lauksaimnieku organizācijām ir liels svars Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanā. Arī Latvijā, kur Jauno zemnieku klubā darbojas 207 biedri, pārstāvot 15 dažādas nozares.
“Tikai kopā darbojoties, mēs varam attīstīt lauksaimniecības nozari un arī paši sevi, bet svarīgi nebaidīties darīt un īstenot savas idejas, jo iespēju laukos labi dzīvot ir daudz,” teic Sandra.
Jauno zemnieku kluba vadītājas vietnieks Rūdolfs Pulkstenis uzsver – lai uzsāktu saimniekošanu laukos, noteikti ir jābūt lielai drosmei, jo ir daudz dažādu izaicinājumu – izejvielu izmaksas, aizdevumu un zemes pieejamība, klimata pārmaiņas: “Tam visam klāt nāk jaunie nosacījumi, kur daudz kas jāadministrē pašiem, tādēļ ceram, ka iesaistītās puses palīdzēs. Jebkurā gadījumā kopīga sadarbība un pašizaugsme ir svarīgākā degviela un dzinulis mūsu katra un kopējās vides attīstībā.” Viņš arī norāda uz galveno jaunās lauksaimniecības politikas panākumu – turpmāk atbalsts jaunajiem zemniekiem būs katru gadu, līdz ar to ap tūkstoš jauniešu varēs stabilāk plānot saimniecību pārņemšanu no vecākiem.
