Pastniece: “Latvijas Avīzi” pastkastītē – kā maizi krāsnī iešaut 0
Pastniece Aelita Ozola-Ozoliņa, viena no 1500 lielās pastnieku saimes Latvijā, Kūku pagasta lauku sētām un Jēkabpils pilsētas attālākajām mājām “Latvijas Avīzi” piegādā jau deviņus gadus.
Kad uzrunāju viņu mūsu laikraksta 5000. numura sakarā, saņemu šādu skatījumu: “Nezinu, kurš brīdis avīzes veidotājiem liekas īpašs, bet man, piegādājot lasītājiem avīžnieku galaproduktu, nozīmīgākais ir mirklis, par kuru saku: iemest pastkastītē – tas ir skaisti. Ziniet, man tas ir tikpat skaisti kā ar lizi maizīti krāsnī iešaut.”
Līdzība vietā. Ne velti teic, ka avīze ir garīgā maize. Lielo pilsētu lasītāji, baudot šo garīgo maizi, diezgan reti iedomājas, cik nozīmīgs ir pastnieka darbs. Toties laukos un piepilsētā cilvēki savu pasta piegādātāju pazīst vaigā, viņu gaida, reizēm gandrīz vai kā sociālo darbinieku. Jo viņa smagajā somā ir arī pensijas, vēstules, bandroles, pakas, tās svars sasniedz 10, reizēm pat 15 kilogramus.
“Dienā ar pasta somu plecos nostaigāju aptuveni 12 kilometrus, taču par grūtumu nesūdzos, jo darbs man ļoti patīk,” stāsta A. Ozola-Ozoliņa. “Vienmēr esmu cilvēkos, kurus pazīstu, bieži aprunājamies, apmaināmies viedokļiem. Manā apgaitā ir daudz vecu cilvēku, viņiem laipni pateikts vārds ir ļoti no svara. “Latvijas Avīze” laukos ir īpaši gaidīta, kad cilvēki par savu mīļo avīzi priecājas, arī man tiek savs prieks. Vēl jo vairāk tāpēc, ka manā iecirknī “Latvijas Avīzes” pasūtītāju skaits nesamazinās, un viņi teic, ka citu avīzi nemaz negrib.”
Uzziņa
“Latvijas Pastā” strādā ap 1500 pastnieku.
To pastnieku, kuri pārvietojas kājām, maršruts vidēji ir 8 km dienā, ar velosipēdu – 12 km, ar auto – 100 km.
Avots: “Latvijas Pasts”
