Latvijas mediju uzraudzības politizācija nav pieņemama 18
Aleksandrs Antonovs, partijas “Republika” valdes loceklis, ekonomists
Andis Plakans, kurš 2021.gada vasarā nesekmīgi kandidēja Smiltenes novada pašvaldības vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, tagad apņēmīgi vēlas kļūt par vienu no četriem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Plakana kungs vada datorfirmu, ir bijis Latvijas Radio skaņu inženieris, un tiekot virzīts ar tehnisko darbinieku pārstāvju atbalstu.
Uz NEPLP locekļa amatu var kandidēt mūsu valstī dzīvojošais Latvijas pilsonis, ar augstāko izglītību, piecu gadu darba pieredzi mediju, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kam ir laba reputācija. Neko daudz nezinot par Plakana kunga reputāciju, jāpieņem, ka tur pretenziju izteikt nevar – un arī citiem kritērijiem viņš šķietami atbilst. Tomēr rodas pamatots jautājums, vai ir pareizi virzīt politiski angažētu personu NEPLP vadībā, it īpaši vēlēšanu gadā? Kontekstam vēlos atgādināt Plakana kunga partijas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē: “Tā kā finansējumu sabiedriskie mediji gaida no valsts, tad šeit ir zināmas attiecības ar valsts institūcijām, un valsts uzturētā politika ir jāņem vērā.” Viņas ieskatā tas neesot “nerakstīts likums” un žurnālisti savu neatkarību esot krietni pārpratuši un tā neesot bezgalīga.
Uzticēšanās kredīts izsmelts
Mediji ir uzticēšanās bizness: iedzīvotāji lasīs avīzes, skatīsies televīziju, klausīsies radio vai apmeklēs portālu tikai tad, ja a priori uzticēsies tam, kas tur rakstīts. Privātie mediji var izvēlēties veidot uzticības attiecības ar kādu konkrēto iedzīvotāju grupu (uzņēmējiem, sporta faniem, makšķerniekiem vai pavārmākslas entuziastiem), ignorējot citas mērķauditorijas, bet sabiedriskajiem medijiem ir jāstrādā ar visas Latvijas sabiedrību, un jābauda visu iedzīvotāju uzticība.
Vēlēšanu gadā ir svarīgi būt īpaši uzmanīgiem, jo iemeslu šaubīties par godīgu spēli jau tāpat ir pietiekoši daudz: partiju finansēšanas likums, kas neļauj jaunām partijām līdzvērtīgi sevi pieteikt; koalīcijas politiķu administratīvā resursa izmantošana; mediju piepildīšana ar valdošās koalīcijas ziņām, tiešraides preses konferencēm, ignorējot opozīciju utt.
Pēdējās publiski pieejamās aptaujas (SKDS, 2021.g. oktobris) dati rāda, ka valdībai uzticas vien 17%, bet Saeimai – 16% aptaujāto. Vērtējot uzticēšanos masu informācijas līdzekļiem redzam, ka 2021. gada augustā 43% uzskata, ka informācija ir vienmēr vai lielākoties objektīva, savukārt 2019. gada septembrī tā domāja 54% (SKDS).
Plakana kungs par savu prioritāti šajā darbā nosauca vien tehniskos jautājumus un medijpratību. Ja augsti godātajam padomes locekļa kandidātam būtu augsta medijpratība, viņš pats saprastu, ka nav labs kandidāts NEPLP locekļa amatam.
NEPLP jāsaglabā politiskā neitralitāte
Eksperti ar tehnisku ievirzi, iespējams, arī būtu pelnījuši pārstāvniecību NEPLP un iepriekš bija pārstāvēti maz. Šaubu nav, ka tehnoloģijām attīstoties un mediju lietošanas paradumiem mainoties, tehniskie aspekti sabiedrības mediju darbā ir ļoti svarīgi, taču diezgan lielas šaubas, vai ļoti šaura profesionālā pieredze šajā jomā varētu sniegt nepieciešamo ieguldījumu šo jautājumu attīstībai. Noteikti ir daudz piemērotāki kandidāti par Plakana kungu, kuri ir ar plašākām tehniskajām zināšanām un izpratni par jauno tehnoloģiju iespējām un to izmantošanu mediju darbā. Turklāt tādi, kas ir politiski neitrāli.
Iespēja, ka Plakana kungs arī pēc noraidošā Saeimas komisijas vai Saeimas lēmuma var sajusties nepelnīti noraidīts: visiem kritērijiem atbilst, bet amatu nesaņem. Tomēr skaidrs, ka NEPLP amats nav pilsoņa tiesības – te jāvērtē visas sabiedrības intereses, no kurām visvairāk apdraudēta pašlaik ir mediju neatkarība un Latvijas sabiedrības uzticēšanās medijiem un to sniegtajai informācijai.
