Lembergs: “Latvija šajā gadījumā nostājas Krievijas pusē, Krievijas interesēs…” 0
Rietumu noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir nepieciešamas, taču, pieņemot lēmumus par to īstenošanu, jāvērtē arī to ekonomiskā ietekme uz Latviju. Šādu viedokli TV24 raidījumā “Ziņu TOP” pauda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), kritizējot Latvijas ostu politiku un sankciju radītās sekas.
Lembergs uzsvēra, ka sankcijas kara laikā ir svarīgs instruments pret Krievijas ekonomiku, tomēr tās nevar ieviest nepārdomāti. Kā piemēru politiķis minēja Baltkrievijas kālija sāls eksportu. Viņš norādīja, ka Amerikas Savienotās Valstis atcēlušas aizliegumu Baltkrievijas kālija sāls eksportam, līdz ar to šī produkcija atkal nonāk pasaules tirgū.
Pēc Lemberga teiktā, Latvijai bijusi iespēja šo kravu pārkraut savās ostās, taču realitātē tā nonāk Krievijas ostās.
“11 miljoni tonnu. Latvija šīs 11 miljonus tonnu var pārkraut uz eksportu. Pārkrauj kas? Krievija.”
Viņaprāt, no šādas situācijas ekonomiski iegūst Krievija, nevis Latvija.
“Līdz ar to naudu, ko varētu nopelnīt Latvija, apmēram 300 miljonu eiro. Nopelna kas? Krievija. Viena trešā daļa no šīs naudas ir nodokļi. Tātad Latvija atsakās no IKP 300 miljonu un no nodokļu naudas 100 miljonu pa labu kam? Krievijai. Lai Krievijai būtu nauda ar ko karot. Tātad Latvija šajā gadījumā nostājas Krievijas pusē, Krievijas interesēs,” norāda Lembergs.
Lembergs asi kritizē arī Latvijas līdzšinējo ostu politiku un bijušos satiksmes ministrus, uzskatot, ka pieņemtie lēmumi kaitējuši valsts ekonomiskajām interesēm: “Pilnīgi debili cilvēki. Viņi vienkārši visu virzīja uz to, lai Latvijas ostas izņemtu no starptautiskās aprites.”
Politiķis uzsvēra, ka pirms jebkādu sankciju vai citu ekonomisku lēmumu pieņemšanas nepieciešams rūpīgi izvērtēt to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
“Redzat, vienmēr jārēķina, vai tas, ko tu it kā nodari kaitējumu kaut kam, Krievijai, vai mēģini nodarīt kaitējumu Baltkrievijai, vai tas nav vairāk vērsts pret manu valsti, pret Latviju,” uzsvēra Lembergs.
Lembergs arī norādīja, ka, viņaprāt, Latvija, pieņemot lēmumus par sankciju īstenošanu, nav pietiekami izvērtējusi to ekonomisko ietekmi uz valsti. Viņš uzskata, ka situācijā, kad Baltkrievijas kālija sāls tik un tā nonāk pasaules tirgū, Latvija zaudē potenciālus ienākumus, kamēr kravu apkalpošanu pārņem citas valstis.
“Es esmu jautājis, parādiet man aprēķinus. Kāds kaitējums Krievijai? Kāds Baltkrievijai? Kāds Latvijai? Un mani interesē, pirmkārt, Latvija. Latvijas ieguvumi un zaudējumi. Kāda ir bilance? Un, ja tagad Brisele saka, ka obligāti vajag tās sankcijas… Brisele, mēs zaudējam 300 miljonus. Iedodiet mums tos 300 miljonus. A cik viņi ir iedevuši no kompensāciju fonda? Tik cik melns aiz naga un vakar es viņus nogriezu. Nu tad kāda tā bilance?”
ASV atceļ sankcijas diviem Baltkrievijas uzņēmumiem
Jāatgādina, ka šī gada martā ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) oficiāli atcēlis sankcijas Baltkrievijas uzņēmumiem “Belaruskali” un “Baltkrievijas Kālija kompānija” (BKK), kā arī BKK Ukrainas meitas uzņēmumam “Agrorozkvit”.
Sankcijas atceltas arī vairākām citām Baltkrievijas struktūrām, arī bankai “Belinvestbank” un Baltkrievijas Finanšu ministrijai.
Sankcijas tika atceltas pēc tam, kad Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko bija atbrīvojis politieslodzītos.
Kālija sāls ir viens no galvenajiem Baltkrievijas eksporta produktiem un nozīmīgākais valsts minerālresurss.
Valsts uzņēmums “Belaruskali” ir pasaules lielāko kālija sāls piegādātāju vidū.
Baltkrievijas kālija minerālmēsli vēsturiski veidojuši nozīmīgu daļu no Baltijas ostu tranzīta kravām. Pēc sankciju ieviešanas eksporta maršruti mainījās, un daļa kravu tika novirzīta uz Krievijas ostām. Tieši uz šo apstākli atsaucas Lembergs, apgalvojot, ka Latvija šādā situācijā zaudē potenciālus ieņēmumus, kamēr ekonomisko labumu gūst Krievija. Savukārt Eiropas Savienība līdz šim uzsvērusi, ka sankciju mērķis ir ierobežot Krievijas un Baltkrievijas spēju finansēt agresiju pret Ukrainu, pat ja atsevišķās nozarēs tas rada ekonomiskas sekas arī dalībvalstīm.
