Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Lielākie rudzu audzētāji Latvijā ir dāņu kapitālam piederošie uzņēmumi. Teju 400 ha platībā rudzus aizvadītajā sezonā sējis SIA “Ingleby Dobele Agro”, kas saimnieko Dobeles pusē. Šis graudkopības uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 7000 ha. Sējumu struktūrā dominējošās kultūras ir kvieši un mieži, kā arī lauka pupas.

Lasītākie

7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai

Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā 207

RAKSTA REDAKTORS

“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150

Lasīt citas ziņas

SIA “Klagati” Saldus pusē apsaimnieko vairāk nekā 2000 ha un ražo ne tikai rudzus, bet arī iesala miežus un pārtikas kviešus.

Trešais lielākais rudzu audzētājs ir Valdim Možvillo piederošā SIA “Tēraudiņi”, kas audzē ne tikai graudaugus un rapšus, bet arī kartupeļus. “Tēraudiņi” šogad par 1,4 miljoniem eiro plāno būvēt graudu pirmapstrādes kompleksu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pieķerti 11 stipri piedzērušies un viens narkotikas lietojis autovadītājs; Talsu novadā avarējis auto ar trim cilvēkiem

VIDEO. FOTO. Neticami! Šilovs atvaira visus 28 Nešvilas “Predators” metienus un “ievelk” Vankūveras “Canucks” Stenlija kausa otrajā kārtā

Tas trakais bērnudārzu izlaidumu laiks – vecāki jūk prātā. “Es esmu Grinčs. Man […] nevajag fotogrāfu, tingeltangeļus un dāvanas!”

2017. gada rudens lietavu ietekmē ar rudziem apsētās platības Latvijā samazinājušās par 35,3%. Pērnajā sezonā ar rudziem apsēti vien 21 723 ha. Katrs desmitais hekt­ārs apsaimniekots ar bioloģiskām metodēm – kopumā bioloģiski rudzi audzēti 2224 ha. Vislielākās platības rudziem atvēlētas Vidzemē – Alojas pagastā 550 ha, Smiltenes pagastā 517 ha un Trikātas pagastā 509 ha.

Latvijas lauksaimnieki pērn nokūluši 81,6 tūkst. t rudzu, kas ir par 47,8 tūkst. t mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vidējā ražība gandrīz tāda pati kā 2017. gadā – 3,72 t/ha. Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājies līdz 70%.

Pērn atbalsta saņemšanai pieteikti arī 1056 ha šķirnes ‘Kaupo’ rudzu, liecina Lauku atbalsta dienesta dati. ‘Kaupo’ ir Latvijas rudzu šķirne, no kuras tradicionāli cep īstu lauku rupjmaizi. Ar ‘Kaupo’ vislielākās platības apsētas Latgalē – Šķilbēnu pagastā 117 ha.

Latvijas Augu šķirņu katalogā (tātad piemērotas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos) 2019. gada februārī ir septiņas rudzu šķirnes: populācijas šķirnes ‘Kaupo’ (Latvija) un ‘Amilo’ (Polija), kā arī Vācijas hibrīdi ‘Palazzo’, ‘Evolo’, ‘KWS Magnifico’, ‘SU Bonelli’ un ‘KWS Bono’. Vēl četras Vācijas hibrīdšķirnes – ‘SU Nasri’, ‘SU Promotor’, ‘SU Performer’ un ‘SU Bendix’– pretendē uz iekļūšanu Latvijas Augu šķirņu katalogi.

Lielāko rudzu audzētāju TOP 15

1. SIA Ingleby Dobele Agro, Naudītes pag. 383,68 ha
2. SIA Klagati, Saldus nov. Kursīšu pag. 354,40 ha
3. SIA Tēraudiņi, Alojas nov. Alojas pag. 349,03 ha
4. ZS Rožkalni,Smiltenes nov. Smiltenes pag. 340,44 ha
5. SIA ZS Veģi, Sējas nov. 289,04 ha
6. ZS Pauļuki, Olaines nov. Olaines pag. 268,53 ha
7. SIA Lauku Agro, Dobeles nov. Jaunbērzes pag. 244,08 ha
8. SIA Kalnzaķi, Krimuldas nov. Krimuldas pag. 241,77 ha
9. SIA Vāle 1, Beverīnas nov. Trikātas pag. 228,61 ha
10. SIA GL Rožkalni, Limbažu nov. Umurgas pag. 221,38 ha
11. ZS Ķelmēni, Gulbenes nov. Rankas pag. 217,99 ha
12. SIA Sabiedrība Mārupe, Mārupes nov. Jaunmārupe 215,50 ha
13. SIA Drīdger zemes, Tukuma nov., Jaunsātu pag. 208,50 ha
14. ZS Jaunmārkundas, Burtnieku nov. Matīšu pag. 204,73 ha
15. SIA Artis JP, Gramzdas pag., Gudenieku pag., Zīru pag. 197,16 ha

Avots: LAD

Visu audzētāju TOP 50 skatiet žurnāla Agro Tops marta numurā
Lielāko kviešu audzētāju TOP skatiet šeit

• Agrotops. graudu raža