Lieldienas cepeša knifi Francijā 0
Tā kā lielākā daļa Francijas iedzīvotāju ir katoļticīgi, tad, Lieldienas gaidot, viņi ievēro katoļu baznīcas iedibinātās tradīcijas. Tiesa gan, baznīcas noteikto gavēņa laiku 40 dienas pirms Lieldienām un cītīgu piedalīšanos dievkalpojumos ievēro vairs tikai daļa francūžu un nevis pilsētās, bet laukos, kur šīs tradīcijas piedod ritmu citādi vienmuļajai ikdienai.
Savukārt jaunākās paaudzes no visa kādreizējā ceremoniāla ir paturējušas vienīgi šokolādes olu un zaķu dāvināšanu, kā arī to, ka Lieldienu svētdienā ģimene un tuvākie radi sanāk kopā, lai kopīgi mielotos ar tradicionālo Lieldienu svētku ēdienu – jēra cepeti, kas gan arī vairs nav redzams uz itin visiem svētku galdiem. Cepeša pagatavošana tomēr prasa zināmas iemaņas ēdiena gatavošanā un, lai gan franči ir izsenis izslavēti ar savu pavārmākslu, ikdienas darbošanās virtuvē ap cepeškrāsni mūsdienu dzīves straujajā ritmā aprobežojas vienīgi ar sasaldēto ēdienu atsildīšanu.
Taču arī tad ne katrs ir gatavs riskēt un iztērēt apmēram 35 eiro par gaļu ar tik izsmalcinātu un īpašu garšu – jēra cisku, jo nav drošs, ka ēdiens būs tiešām izdevies un nenāksies ar mokām apēst turpat 2 kg sausas un sīkstas gaļas.
Jēra cepeša pagatavošanas recepte katrai namamātei vai namatēvam ir sava. Tas, kādas garšvielas vai citi produkti tiek pievienoti cepetim, atkarīgs arī no katra Francijas novada virtuves tradīcijām.
Francijas dienvidos gaļu sagatavo ar ķiplokiem, sinepēm un Provansas garš-augu maisījumu, kura sastāvā ietilpst rozmarīns, pētersīļi, timiāns, baziliks, majorāns un oregano. Citur cepeti apsmērē ar medu un pievieno tikai rozmarīnu.
Rokforas siera, kas tiek gatavots no aitas piena, dzimtenē Aveironā izcilākie pavāri uzskata, ka pievienot ko citu kā vienīgi ķiplokus, sāli un piparus nozīmē nomākt jēra gaļas izsmalcināti maigo garšu.
