Olafs Zvejnieks: Neviens nestrīdas par to, ka aiz loga ir ekonomiskā krīze. Tomēr… 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neviens nestrīdas par to, ka aiz loga ir ekonomiskā krīze, un to, ka dažās nozarēs krīze ir tik smaga, ka robežojas ar nozares izdzīvošanu kā tādu. Tomēr…
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paziņojusi, ka faktiskie nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā būs 2019. gada līmenī.
Šajā brīdī uz mirkli aizdomājieties – 2019. gadā visa Latvija darbīgi dunēja, ekonomika, eksports un algas auga. 2020. gads lielākoties pavadīts četrās sienās, un tajā virkne nozaru “de facto” pārstājušas eksistēt, tostarp arī tūrisms, kas veido ap četriem pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Neskatoties uz to, tiek prognozēts, ka nodokļu ieņēmumi būs līdzvērtīgi ļoti labam periodam Latvijas ekonomikā – 2019. gadam. Tātad varam cerēt uz nodokļu ieņēmumiem vismaz 9,05 miljardu eiro apmērā, kas bija 2019. gada rezultāts, 2020. gada novembris beidzās ar 8,95 miljardiem eiro iekasētu nodokļu.
Protams, tie nav agresīvi plānotie 10,5 miljardi eiro nodokļu ieņēmumi, taču tos krīzē izpildīt nebija reālistiski – šādos apstākļos nodokļu ieņēmumu kritums par 7% ir pieņemams skaitlis.
Taču pārsteidzoši ir tas, ka, neskatoties uz krīzi, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) pērn iekasēts pat par 3,38% vairāk par plānoto. Tā kā 80% no IIN nonāk pašvaldību budžetos, tad tie gada pēdējās dienās saņēmuši 47,5 miljonu eiro lielu “piešprici”.
Kopumā šie dati sakrīt ar dažādu ekonomistu teikto, ka krīze nav īpaši nobremzējusi algu pieaugumu Latvijā, tas gan bija zemāks nekā prognozētie apmēram 7% gadā, tomēr sasniedza vismaz 5–5,5% pieaugumu.
Tieši tādēļ “Swedbank” pētījumā ziņotais, par ko “Latvijas Bizness” rakstīja 15. decembrī, ka 42,3% Latvijas mājsaimniecību ir pasliktinājusies finansiālā situācija, ticamāk, ir aptaujāto emocionāls, nevis reālistisks savas situācijas novērtējums.
Samērā labā situācija iedzīvotāju ienākumu ziņā saistīta ar vairākiem faktoriem – pirmkārt, to, ka fundamentālā Latvijas ekonomikas problēma, darbaspēka trūkums un attiecīgi arī tā dārdzība nekur nav pazudusi. Otrkārt, krīze vissmagāk skārusi nozares ar relatīvi zemu darba apmaksu, t. i., izmitināšana un ēdināšana, savukārt nozares, kurās maksā relatīvi augstākas algas, t. i., biznesa pakalpojumi, IT un ražošana, krīzi pagaidām pārcieš samērā veiksmīgi, un šajās, kā arī vairākumā citu nozaru joprojām saglabājas īpašnieku pārliecība, ka algas pakāpeniski jāceļ, lai saglabātu darbinieku motivāciju.
Visbeidzot pamanāma šīs krīzes pārvarēšanas recepte bija tas, ka uzņēmumu īpašnieki nevis mazināja darbinieku skaitu, bet gan ekonomēja, “apgriežot” nostrādāto stundu skaitu, kas kopumā liecina par biznesa īpašnieku pārliecību, ka krīze būs relatīvi īslaicīga.
Kopumā par šo krīzi var teikt, ka darba algu saņēmēji tās laikā ir bijuši daudz labāk pasargāti nekā uzņēmumu īpašnieki un pašnodarbinātie.
Visu šo faktoru kopuma dēļ faktiskā bezdarba augstākais līmenis tika sasniegts pandēmijas pirmā izbīļa laikā šā gada aprīlī un maijā, bet gada beigās, kad faktiskā saslimstība un epidēmijas ietekme uz ekonomiku ir krietni lielāka, bezdarbs ir “nokritis” līdz marta līmenim, kad Covid-19 piedzīvojumi vēl tikai sākās.
Ņemot vērā to, ka 2021. gadā Covid-19 vakcīnas parādīšanās iedvesusi zināmu optimismu un tiek prognozēta ekonomikas izaugsme 2,8–4,1% līmenī, kuru balstīs krīzi labi pārcietušās mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Ekonomikas izaugsmi balstīšot arī strauja eksporta tirgu atgūšanās, iekšējo ierobežojumu atcelšanas efekts un sabiedriskā sektora investīciju bums.
Arī algu pieaugums Latvijā šogad tiek prognozēts 4–7,5% līmenī – tā izaugsmi balstīs gan minimālās algas palielināšana Latvijā, gan arī prognozētā ekonomikas izaugsme.
Tās nav vienīgās labās ziņas gada sākumā – Eiropas investoru pārliecība un viņu prognozes par ekonomikas attīstību sasniegušas pēdējos 11 mēnešos augstāko līmeni, kas ļauj cerēt uz pakāpenisku investīciju atjaunošanos, bez kurām nekāda ilgtermiņa ekonomikas izaugsme nav iespējama.
