Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Putins uzrunā Lužņiku stadionā cildina iebrukumu Ukrainā, pavēstot, ka “tieši šobrīd notiek kauja mūsu vēsturiskajās robežās” 0
Sārts: Krievijas prezidenta runa bija vāja un bez skaidras konsekvences
Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa bija vāja un bez skaidras konsekvences, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Taujāts, kāda bija Putina runas mērķauditorija, Sārts norādīja, ka to ir pietiekami grūti pateikt, jo tajā bija mēģinās iekļaut no visa kā pa daļiņai. Viņa ieskatā, ja tiešām jāmeklē runas daļai vienojošs elements, tad tas droši vien būtu, ka Krievija ir konfliktā ar Rietumiem. “Vienā runas daļā Putins runā par to, kādu pārmaiņu un fundamentālu izaicinājumu priekšā ir Krievija. Beidzot Krievijas prezidents nosauca Ukrainas karu nevis par “speciālo militāro operāciju”, bet gan par karu. Tad runā Krievijas prezidents piesauca, kāda būs Krievijas upju glābšanas politika un kurus valdības noteikumus likts pieregulēt. Tā ir ļoti izteikta nekonsekvence, līdz ar to ir grūti saprast, kādai auditorija tas viss bija domāts,” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.Sārta ieskatā, Putina uzrunas sākums un īpaši beigas bija domātas Rietumiem – Krievijas prezidents paziņoja par darbības apturēšanu Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgumā (“New START”). Tāpat NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors pēc Putina runas secina, ka Kremlī vada pietiekami liels haoss, ja šāda runa laista tautās.
“Mēs saprotam arī apstākļus, ka visa uzmanība Krievijā būs pastiprināti pievērsta prezidenta runai. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs teica, ka šo runu pārlasīs visā pasaulē, bet otrā galā ir šis produkts – runa. Acīmredzami, ka Kremlī ir sācies kaut kāda veida haoss un nespēja radīt vidēji pārliecinošu un konsekventu vēstījumu,” sacīja Sārts. Taujāts, vai Krievijas prezidenta runu varēja ietekmēt fakts, ka pirmdien ASV prezidents Džo Baidens ieradās Kijivā, Sārts teica, ka tas visdrīzāk ietekmēja kopējo situāciju. Būtiski ir ne tikai tas, ka Baidens bija vizītē Kijivā, bet arī tas, ka ASV informēja Krieviju par Baidena vizīti pāris stundas iepriekš un brīdināja neveikt nekādas agresīvas kustības. “Kā mēs saprotam no atklātiem avotiem, ASV spēki bija gatavībā reaģēt. Krievija principā ieklausījās ASV padomā. Tas ir signāls mums visiem, bet tas radīja arī zināmu pazemojuma sajūtu ap Kremli un Kremlī, tādā veidā ietekmējot runas garu vai atmosfēru,” sacīja Sārts, piebilstot, ka Putina runu nevajadzētu uztvert ļoti nopietni. Jautāts, vai starp Putina runas rindām var lasīt par tās tālākajiem plāniem Ukrainā, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktora ieskatā, Putins vispatiesākais bija kara sākumā, kad gan Krievijas prezidents izteicās, gan arī bija dažādas publikācijas par to, ko viņš mēģinās darīt Ukrainā. Sārts uzsvēra, ka kara mērķi pēcāk mainīti atkarībā no tā, kas militāri ir iespējams. Viņš norādīja, ka Putina runa droši vien nav labs orientieris, lai saprastu, ko Putins un Kremlis grib panākt Ukrainā. Sārta ieskatā, runa nav tā vieta, kur varētu izlobīt atbildes uz šiem jautājumiem.
Putin about the war in #Ukraine:
– We did everything to solve the problem by peaceful means, but another scenario was being prepared behind our backs
– The war began "for the sake of protecting people on our historical lands and eliminating the threat of the neo-Nazi regime" pic.twitter.com/qItFi9EC2w
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2023
Baidens Polijā uzsvēra, ka ASV un Eiropas valstis necenšas iznīcināt Krieviju
ASV prezidents Džo Baidens uzrunā Polijā uzsvēra: “ASV un Eiropas valstis necenšas kontrolēt vai iznīcināt Krieviju. Rietumi neplāno uzbrukt Krievijai, kā šodien teica Putins,” vēstīja NEXTA.
Biden: "The United States and the nations of Europe do not seek to control or destroy Russia. The West is not planning to attack Russia, as Putin said today." pic.twitter.com/usQeDdjNmY
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2023
Kijivā ieradusies Itālijas premjerministre Džordža Meloni
Itālijas premjerministre Džordža Meloni otrdien ieradusies Kijivā, kur tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņojis Meloni preses pārstāvis. Meloni, kura premjerministra amatā stājās oktobrī, tika vairākkārt izteikusi vēlmi apmeklēt Ukrainu, lai apliecinātu Itālijas valdības atbalstu Ukrainai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma. Kopš kara sākuma Itālija ir sniegusi Ukrainai finansiālu palīdzību un piegādājusi ieročus. Šomēnes Roma nolēma nosūtīt Ukrainai arī mobilas zeme-gaiss raķešu sistēmas, kuras kopīgi izstrādājusi ar Franciju. “Mēs esam snieguši finansiālu, militāru, humānu un civilo atbalstu Kijivai, un Ukraina var noteikti paļauties uz Itāliju, jo mēs kopš sākuma esam parādījuši (..), kas esam blakus un būsim,” pirmdien preses konferencē Varšavā sacīja Meloni. Meloni, kura vada Itālijas nacionālkonservatīvo partiju “Fratelli d’Italia” (“Itālijas brāļi”), ir distancējusies no prokrieviskāk noskaņotajiem koalīcijas partneriem. Vicepremjerministrs Mateo Salvīni, kurš vada nacionālkonservatīvo “Līgu”, agrāk ar apbrīnu runājis par Krievijas autoritāro līderi Vladimiru Putinu un pat valkājis kreklu ar Putina attēlu. Bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, kura pārstāvētā partija “Forza Italia” (“Uz priekšu, Itālija”) ir valdībā kopā ar Meloni vadīto partiju “Itālijas brāļi” un Salvīni pārstāvēto partiju “Līga”, vēl pavisam nesen asi kritizēja Zelenski, pārmetot viņam Ukrainas iznīcināšanu, un aicināja ASV apturēt viņu. Meloni birojs uz to reaģēja, uzsverot Itālijas valdības atbalstu Ukrainai. Iepriekšējais Itālijas premjerministrs Mario Dragi jūnijā apmeklēja Kijivu kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
#Italian Prime Minister Giorgia #Meloni has arrived in #Kyiv. pic.twitter.com/MuefeUCFFO
— NEXTA (@nexta_tv) February 21, 2023
Ukrainas atbalsta biedrība rīkos gājienu Ukrainas atbalstam
Ukrainas atbalsta biedrība un biedrība “Конгрес українців Латвії’ (“Latvijas Ukraiņu kongress”) ar domubiedriem sestdien rīkos gājienu Daugavpilī Ukrainas atbalstam, liecina sociālajos tīklos publicētā informācija. Gājiens notiks sestdien, 25.februārī, no plkst.12 līdz plkst.14. Pasākuma rīkotāji aicina dalībniekus ņemt līdzi ar Latvijas un Ukrainas valsts karogus, plakātus, melnus polietilēna maisus un pulcēties Daugavpils dzelzceļa stacijā. Gājiens sāksies plkst.12, kustība notiks pa Saules ielu, tad pa Krāslavas un Lāčplēša ielu līdz Krievijas konsulāta ēkai, kur gājiena organizatori plāno nolikt sarūpētos sēru vainagus, iedegt kādu kapu svecīti, atstāt “kādu plakātiņu” un uzdziedāt kādu “jestrāku latviešu un ukraiņu tautas dziesmu”. Pēc tam gājiena dalībnieki dosies pa Ģimnāzijas ielu uz Andreja Pumpura skvēru, kur plānots draudzīgā atmosfērā teikt runas un aprunāties ar mediju pārstāvjiem, malkojot pašu sarūpētu siltu tēju vai kafiju. Daugavpils dome informēja, ka šodien, 21.februārī, Publisko izklaides, svētku pasākumu, sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisija ir izskatījusi biedrības “Latvijas Ukraiņu kongress” pieteikumu gājiena rīkošanai Ukrainas atbalstam 25.februārī un akceptējusi to.
Iepriekšējā tiešraide
Iepriekšējo teksta tiešraidi skatieties ŠEIT.
