Piesaka sevi kā “spēcīgu alternatīvu”: LRA pirmā nobalso par jauno politisko apvienību 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresu, kurā sestdien pieņēma lēmumu par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās ar Latvijas Zaļo partiju, Liepājas partiju un uzņēmēja Ulda Pīlēna dibināto biedrību, ir sākusies jaunas politiskās apvienības veidošanas process.
Latvijas Zaļā partija (LZP) lēmumu plāno pieņemt 11. jūnijā, bet vēl pēc nedēļas par to gatavojas balsot Liepājas partija. Politisko spēku apvienība piesaka sevi kā “spēcīgu alternatīvu”, kongresā sacīja LRA priekšsēdis Edvards Smiltēns. Viņš uzskata, ka tā būs arī alternatīva populistiskajām partijām, kas audzē reitingu uz varas partiju neizdarību rēķina.
“Mēs esam pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes demokrātijas un brīvības vērtībās balstīts spēks,” sacīja E. Smiltēns. Lai šo virzienu pastiprinātu, viņš deva vārdu J. Čakstes mazmazmeitai Kristīnei Čakstei, kura nebija vienīgā viešņa LRA kongresā.
Ar ilgu runu tajā uzstājās arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš kārtējo reizi pateicās Latvijai par Ukrainai sniegto palīdzību.
Viņš uzskata: “Latvija var pateikties saviem politiķiem vairākās politiķu paaudzēs, jo viņi visi gāja vienā virzienā un tas bija Eiropas Savienības virziens. Viņi aizveda Latviju uz Eiropas Savienību, un tāpēc mēs tagad varam izmantot jūsu iespējas.”
Viesu statusā kongresa delegātus uzrunāja arī jaunie sabiedrotie. Liepājas partijas vārdā Māris Kučinskis atzina, ka daudziem tas varbūt šķiet dīvaini, ka viņš kā vidzemnieks jau desmit gadus ir Liepājas partijā, bet sadarbība ar bijušo Liepājas mēru Uldi Sesku viņam bijusi jau tad, kad pats vēl vadījis Valmieras pašvaldību. Tolaik M. Kučinskis bija Tautas partijā, ar kuru arī Liepājas partija savulaik sadarbojās. “Laikā, kad mums līdzās notiek karš, nedrīkst sašķelties tā, kā tas notika šajā parlamentā,” teica M. Kučinskis.
Latvijas Zaļās partijas priekšsēdis Edgars Tavars uzskata, ka laikā, kad līdzās ir agresorvalsts, ir nepieciešams pārskatīt attiecības ar partneriem, lai nebūtu ne mazāko šaubu par tiem cilvēkiem, ar kuriem partija ir kopā.
“Mēs nevaram būt kopā ar cilvēkiem, kas aicina Ukrainu sēsties pie sarunu galda ar kara noziedzniekiem. Nevaram būt kopā ar tiem, kuri izvēlas laipošanu. Mums jāiet kopā ar tiem, kuriem vērtību vektors ir vienāds un kas izprot šī laika notikumus,” sacīja E. Tavars.
Viņš nevienu vārdā nesauca, bet politikas procesā iesaistītajiem ir skaidrs, ka runa ir par līdzšinējiem partneriem Latvijas Zemnieku savienību (LZS). Tā nav norobežojusies no partijas “Latvijai un Ventspilij”, ko vada Aivars Lembergs, kura izteikumos par Krievijas agresiju Ukrainā sākotnēji nebija pausts nosodījums tai.
LZS priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis sestdien, lūgts komentēt E. Tavara teikto, “Latvijas Avīzei” sacīja: “Esmu pieklājīgs cilvēks. Tāpēc par aizgājējiem saku tikai labu vai neko.” Tiesa, LZP no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) varēs aiziet tikai tad, kad kongresā būs pieņēmusi lēmumu par izstāšanos no ZZS. Savukārt LZS tad varēs aicināt apvienībā jaunus sabiedrotos. Pretējā gadījumā tā nevarēs saglabāt ZZS nosaukumu, jo apvienību nevar veidot viens politiskais spēks.
Līdz šim bija neoficiāli dzirdēts, ka LZS notiek sarunas ar partiju “Gods kalpot Rīgai” un Jāņa Dineviča vadīto LSDSP. A. Brigmanis vēl neatklāja, vai kāds no šiem politiskajiem spēkiem varētu iestāties ZZS. “Mums notiek sarunas ar vairākiem partneriem, bet lēmumi vēl nav pieņemti. Tas var notikt tuvākajā laikā. Taču tas nav atkarīgs no mums,” teica A. Brigmanis. Viņš paskaidroja, ka šāds lēmums par iestāšanos ZZS vispirms būtu jāpieņem sarunu partneriem savās lēmējinstitūcijās.
ZZS bija Saeimas opozīcijā, bet visus četrus gadus turējās reitingu galvgalī un vēl nesen politiskajam spēkam prognozēja labas izredzes vēlēšanās.
LZS un LZP šķiršanās un ar to saistītā pārgrupēšanās var radīt apjukumu kā vienas, tā otras partijas vēlētājos. Kā jaunajai apvienībai, tā ZZS ir arī palicis samērā maz laika, lai tiktu galā ar procedūras jautājumiem un juridiski tos sakārtotu.
LRA kongresā uzstājās 14 delegāti, kas katrs prezentēja LRA redzējumu viņu atbildības nozarēs. Šo cilvēku vidū bija vairāki, kas ilgi ir bijuši politikā vai tuvu tai – piemēram, ekonomists Andris Miglavs, bijusī Lauku atbalsta dienesta vadītāja Anna Vītola-Helviga, kurai LRA ir pirmā partija. Ilze Ortveina iepazīstināja ar LRA pozīciju veselības aprūpē, Česlavs Batņa – izglītībā, Ringolds Arnītis, kurš tikai šogad izstājās no Latvijas Zemnieku savienības, runāja par iecerēm vides jautājumos un Zaļā kursa īstenošanā. Uzstāšanās vēroja jaunie partneri, ar kuriem būs jāsaskaņo arī kopīgā priekšvēlēšanu programma.
E. Smiltēns informēja, ka LRA ir par jaukto vēlēšanu sistēmu, lai deputāti būtu atbildīgi savu vēlētāju priekšā. Tagad parlaments piedzīvo uzticības krīzi, ar katrām vēlēšanām samazinās cilvēku interese piedalīties vēlēšanās un vēlētāju aktivitāte krītas, ierosinājumu pamatoja E. Smiltēns.
