
No malas izskatās spēcīgs vīrietis, bet ārsta kabinetā viņa vietā runā mamma… Vai tādi ir mūsdienu vīrieši? 0
Rindā pie kardiologa kāds aculiecinieks pavēroja situāciju, kas lika aizdomāties par mūsdienu vecāku un pieaugušo bērnu attiecībām. No malas jaunais vīrietis izskatījās kā īsts “džeks”, bet kabinetā viņa vietā runāja tikai mamma. Vai tā ir pāraprūpe, vai mūsdienu vīriešu problēmas ar spēju uzņemties atbildību? Sabiedrības viedokļi dalās – vieni nosoda mammas, kuras neļauj bērniem pašiem parūpēties par sevi, citi atgādina, ka ārējais izskats reti atklāj īsto situāciju.
Publicētais ieraksts sociālo mediju platformā “Facebook” radīja plašu diskusiju, kura pulcēja vairākus desmitus komentāru.
Helmuts raksta: “Sēžu rindā gaidu ārstu. Kardiologu, pirms manis iekšā iegāja mamma ar dēliņu. No malas likās džeks uz 25, čali kam pret muguras var salauzt rādāmkoku johaidī. Dzirdu kabinetā iekšā runā tikai mamma. Tonis it kā runātu par trīsgadnieku. Patiesībā uķi ķuķi jau sākās ejot kabinetā, kad zirgs galvas tiesu pāri maniem metrs astoņdesmit tika pasaukts kā čivauva no trīslitru burkas. Tad nu domāju, mamma iznāks ārā ar dēla olām rokās? Pēc pāris gadiem gānīsies, ka nav normālas sievietes apkārt viņas lupatiņam. Iespējams bļaus kādi veči ir cūkas un par kādu vīrieti viņa audzina savu dēlu. Dialogs ir tā – sieviete runā, ik pa laikam kaut ko saka vīrietis, ceru, ka ārsts. Mammas, neaudziniet lupatas . Viņu jau pietiek.”
Līga pilnībā piekrīt diskusijas autora teiktajam: “Jā, ja 30 gadīgs, “bērns” pats nevar par sevi parūpēties, tad tas tiešām ir traki. Un diezvai tāds uz darbu arī ies, ja mamma nevedīs. Es pilnīgi piekrītu Helmutam. Šitādi nav nekādi apgādnieki. Nelaimīgas tās sievietes, kuras ar tādu sapīsies. Un diemžēl tādi eksistē. Man arī bija gadījums. Sēž maktens puisietis ,nu arī pie 30g, uz sola. Garām iet draugs un jautā- ko gaidi? Atbilde – Gaidu, kad tēvs atvedīs man naudu. Johaidi būtu gājis pats un strādājis nevis sēž senčiem uz kakla.
Šitādus parazītus es arī necienu. Nekam nederīgi cilvēki valstij un ģimenēm. Tiešām, mammas domājiet, ko audziniet. Mums vajag vīriešus ne mīkstmiešus”
Dace norāda, ka šādām situācijām ir izskaidrojums: “Te divas, diezgan izplatītas, problēmas paralēli – viena, ka mums tiešām apkārt ir daudz “vīriešu lupatu” un otra, ka vīrieši paši nerūpējas par savu veselību, ja mamma, sieva vai draudzene “neaizvelk” pie ārsta, tad tā arī neaiziet.”
Liene oponē diskusijas autora teikto un uzskata, ka tas ir normāli: “Vienalga cik liels vai cik vecs, bērns paliek bērns. Es neeju ar saviem pieaugušajiem bērniem pie ārstiem, viņi tiek galā paši, bet ir reizes, kad es jautāju, vai gribi lai nāku ar tevi, dažreiz ir ja, un dažreiz ir nē. Tā kā sliktu neko nesaskatu tajā. Bet noteikti sēžot pie ārsta ieraugot tādu skatu, arī es tā nodomātu, bet tikai pirmajā mirkli, bet pēc tam laikam loģiska domāšana, mēs taču nezinām kas un kāpēc.”
Kāda cita lietotāja raksta: “Varbūt puisim autisms? Varbūt nemaz nerunā? Varbūt problēmas ar valodu? Varbūt vīrietis bijis spēcīgs un veiksmīgs, bet piemēram, tikko kā sabrucis, jo zaudējis sievu, varbūt smagā depresijā tieši tajā brīdī, kurā pagadījās tev blakus… No ārpuses un auguma izmēriem iekšējās lietas ne vienmēr ir nolasāmas. Pāraprūpe ir jā, problēma, tomēr pēc īsi uzmests acs līdzcilvēkiem, nekad nevaram nolasīt situāciju.”
Arī citi lietotāji steidza izteikt savu viedokli.





