13
No rūpnieciskas pieejas līdz istabas skapim
S. Radziņš norāda uz vairākām tendencēm. Rīdzinieki, marihuānas audzētāji, īrē īpašumus, un, jo tālāk no galvaspilsētas, jo lētāk un, viņuprāt, drošāk. Tā šogad atkārtoti Latgalē aizturēja kādu rīdzinieku, kurš marihuānu audzēja siltumnīcā. Pirms tam to bija darījis telpā, kas bija nomaskētā aizkrautā šķūnī. Pagājušā gadā novembrī Rīgā tika atklāts jauns marihuānas piegādes kanāls. Kaut gan tirgoņi marihuānu prezentēja kā ievestu no Nīderlandes (lai par to pārliecinātu, bija piejaukta violeta un sudrabaina krāsa), pēdas aizveda uz Dagdas novada Ķepovas pagastu, kas atrodas Baltkrievijas pierobežā, kur narkotiku darboņi bija okupējuši pašvaldības īpašumu – pamestu daudzdzīvokļu trīsstāvu māju. Policija aizturēja piecus cilvēkus, pie kuriem atrada vairāk nekā 12 kilogramus marihuānas, 17 000 eiro skaidras naudas, specvienību triecienšauteni “Scorpion” ar klusinātāju, vairākas bises. S. Radziņš teic – visticamāk, nauda liecina, ka bizness labi gājis, bet ieroči bijuši nepieciešami noziedzīgās pasaules konkurences cīņā. Grupas smadzeņu centrs atradās pagrabā zem kādas garāžas Rīgā, Krasta ielā, kur tika audzēti stādiņi un ar tiem eksperimentēts.
Te jāpiebilst, ka Latvijā pēdējās divas vasaras marihuānas audzēšanai ārā bija labvēlīgas. Šogad pietiekami silts un mitrs. Pagājušogad gana karsts, taču sauss, bet te varēja līdzēt laistīšana. Protams, audzēšanu siltumnīcās laika apstākļi ietekmē mazāk, noslēgtās telpās – nemaz.
Populārs kļūst arī otrs stils: pāris kaņepes uz palodzes, skapī, dārza stūrī vai kādā pamestā vai vientuļā vietā. Policijas novērojumi liecina, ka tas jau sākotnēji var būt biznesa plāns, bet var būt domāts arī pašpatēriņam. Prakse gan liecinot, ka šis pašpatēriņš parasti beidzas ar piedāvājumu kaimiņam vai draugam, varbūt sākumā bez maksas, bet tad gribas kādu naudiņu. Un tad ir liels izbrīns, ka policija piemēro smagu pantu par narkotiku izplatīšanu un tirgošanu grupā…
Stādi, ko gribi, bet skaties, kas izaug!
Marihuānu iegūst no kaņepēm, kas satur psihoaktīvas vielas. Kaņepes, kuras tās nesatur, ir parasts kultūraugs, ko Latvijā drīkst audzēt, un tās izmanto pārtikā un šķiedrvielu iegūšanā.
“Kaņepju sēklas drīkst pirkt, pārdot un pasūtīt. Likums pret cilvēku vēršas tikai tad, kad izaug kaņepe, kas satur psihotropas vielas. Bija gadījums, ka cilvēks gados nopērk tirgū kaņepju sēklas, bet no tām izaug stādi, no kuriem var iegūt marihuānu. Nezinu, kā tā lieta beidzās: pieļauju, ka likumsargi saprata, ka tā bija nejaušība, un bargi pensionāru nesodīja. Starp citu, tas ir iemesls, kāpēc es mātes dārzā izraustu visas kaņepes. Māte uzskata, ka kaņepei dārzā jābūt, bet es uzskatu, ka tas ir liels risks,” skaidro S. Radziņš.
Viņš neuzņemas prognozēt, kā var beigties marihuānas uzvaras gājiens. Gan audzējot, gan ievedot peļņa ir liela. Nīderlandē vairumā marihuānu var nopirkt par septiņiem eiro gramā, bet Latvijā pārdot pat trīsreiz dārgāk. Audzējot pašam, var sanākt vēl izdevīgāk.
“Bet dzīvi ātri var sabojāt. Par marihuānas audzēšanu un izplatīšanu var dabūt reālu cietumsodu – ja tas notiek, sadarbojoties grupā, tad līdz pat 15 gadiem. Par pieķeršanu marihuānas pīpēšanā jau ar otro reizi gada laikā draud kriminālatbildība, kas nenozīmē tikai piespiedu darbu un naudassodu, bet arī to, ka cilvēks aiztaisa sev durvis ciet uz darba iespējām valsts iestādēs. Pieķers jūs ar marihuānu asinīs (tā tur saglabājas līdz pat mēnesim) pie transporta līdzekļa stūres, tiesa piespriedīs ne tikai vairākas dienas pavadīt izolatorā un naudas sodu, bet pazaudēsiet tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem. Tāpēc ceru, ka sodi atbaidīs,” lēš S. Radziņš.
