Darījums. Vai no strupceļa atradīs izeju? 10
Pēc aptuveni piecus gadus ilgušiem meklējumiem aizvadītajā nedēļā šķita, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā beidzot varētu atrast izeju no strupceļa, kas spiež daudziem dzīvokļu īpašniekiem maksāt neizdevīgu nomu par zemi zem viņu namiem. Šonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā skatīs Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu, kas paredz tiesības un iespēju dzīvokļu īpašniekiem atpirkt šo zemi, pārtraucot valsts pārvaldes agrāk radīto absurdu. Tas būtu likumīgs pamats darījumiem, kas varbūt beidzot sakārtotu šo jomu.
Bet vai šis likumprojekts tiešām iegūs likuma spēku un vai nākotnē tiks noslēgti zemes pirkuma līgumi, par to tagad ir lielas šaubas, izlasot aizvadītajā nedēļā Satversmes tiesā pasludināto spriedumu. Jau pērn Saeimā tika pieņemti grozījumi likumos, paredzot turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski samazināt zemes piespiedu nomas procentus. Taču tiesas ieskatā esot izjaukts līdzsvars starp dzīvokļu un zemes īpašnieku interesēm, tāpēc paredzētais piespiedu nomas apmēra procentuālais samazinājums ir atceļams un nav spēkā no 2019. gada 1. maija. Pēc tiesas sprieduma pasludināšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele žurnālistiem tā arī nevarēja paskaidrot, kur rodams šis “līdzsvars”, ja tiesības ir tikai zemes īpašniekiem, bet dzīvokļu īpašniekiem tikai pienākums.
Ja Satversmei neatbilst zemes piespiedu nomas pakāpenisks samazinājums, tad ļoti ticams, ka tiesāšanās turpināsies arī par tagad apspriežamo Dalītā īpašuma likumu, kad tas tiks pieņemts. Zemes īpašniekiem varētu nepatikt vēl vairāk iepriekš noteiktais piespiedu nomas samazinājums.
