Mārrutka labumi – dod spēku un uzlabo smadzeņu darbību 0
Mārrutka saknes satur ēteriskās eļļas, saponīnus, fitoncīdus, olbaltumvielas, vitamīnus C, B1, B2, minerālvielas: fosforu, dzelzi sēru, kas nepieciešams smadzeņu darbībai, kā arī kalciju, kāliju, cinku, varu, mangānu un citas vielas.
Smalki sarīvētus, vienādās devās sajauktus ar cukuru vai medu, mārrutkus 2–3 reizes dienā pa vienai tējkarotei lieto pret klepu. Diemžēl mārrutki kairina ādu un gļotādu, un tas lielās devās var būt ļoti kaitīgi. Pavisam šo augu nav ieteicams lietot, ja ir hronisks gastrīts, aknu, zarnu vai nieru iekaisums. Arī sagatavojot patērēšanai – rīvējot vai maļot, jābūt uzmanīgam, jo ēteriskās eļļas kairina acis, tādēļ to vislabāk darīt svaigā gaisā, vēlams nelielā vējā.
Mārrutkus pārtikā lieto svaigi sarīvētus. Parasti izmanto viengadīgas saknes, taču der arī divgadīgās, jo to garša ir daudz sīvāka. Mārrutku asumu var mazināt, ja tos samaisa ar krējumu. Mārrutki ir apetīti rosinoša piedeva pie gaļas, sevišķi galerta un cūkgaļas, zivju un citiem ēdieniem, tos pievieno mērcēm un salātiem.
Agitas Pāvules grāmatā Mārrutki un stepes katrans minēts, ka mārrutkus var izmantot svaigas gaļas, zivju un dārzeņu saglabāšanai – “gaļa slēgtā traukā, kurā ievietoti svaigi rīvēti mārrutki, saglabājas nebojāta vairākas dienas, savukārt plūmes, vīnogas, bumbierus, ābolus iespējams uzglabāt svaigus kopā ar mārrutkiem pat līdz 10 mēnešiem”. Var pamēģināt!
