VARAM nāk klajā ar ierosinājumu, kā atrisināt gadiem ilgi milzušu dzīvokļu problēmu 13
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai mazinātu iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu trūkumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ierosina dibināt Mājokļu fondu – jaunu valsts kapitālsabiedrību, kas dalītu vietējām pašvaldībām no valsts budžeta piešķirtos 100 miljonus eiro jaunu īres namu būvniecībai.
Rīgai un Pierīgai atbalstu neparedz
Pēc VARAM ierosinātā, šāds finanšu atbalsts vispirms būtu vajadzīgs tām pilsētām un novadiem, kuru iedzīvotāji dzīvokļu trūkumu pašlaik izjūt visvairāk. Bet Rīgā un galvaspilsētai tuvākajos novados tas neesot nepieciešams, jo tur dzīvojamos namus jau būvējot privātie būvuzņēmumi.
Ideja dibināt šādu fondu iedzīvotāju atbalstam gan nav gluži jauna. Pirms diviem gadiem to ieteica Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti, kuri pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma bija pētījuši mājokļu pieejamību Latvijā. Tostarp OECD pārstāvji ieteica ar valsts atbalstu samazināt dzīvokļu būvniecības izdevumus.
Šis VARAM ierosinājums nav gluži pirmais piedāvājums, kā atrisināt gadiem ilgi milzušo dzīvokļu problēmu, kas ir viens no iemesliem, kā dēļ liela iedzīvotāju daļa aizbraukusi no valsts.
Jau agrāk arī Ekonomikas ministrija rosinājusi par valsts piešķirtajiem aizdevumiem pašvaldībām pievērsties jaunu īres namu būvniecībai, atjaunot vai pārbūvēt vecos, kā arī nopirkt jau gatavus, kuros izīrēt dzīvokļus lētāk nekā īres tirgū. Vienlaikus aktuāli būtu paplašināt to iedzīvotāju loku, kuriem pašvaldības drīkstētu piešķirt dzīvokļa pabalstus.
Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, lai mājoklis būtu pieejams, izdevumi par to nedrīkstētu pārsniegt trešdaļu no ģimenes ienākumiem. Par dzīvokļu trūkumu, kas savukārt rada darbaroku trūkumu un uzņēmējdarbības apsīkumu, gan ir spriests jau gadiem ilgi arī no citām tribīnēm. Diemžēl līdz šim trūkumu nekā nav izdevies samazināt.
Plānus atbalstīt jaunu dzīvokļu būvniecību katrreiz nobremzēja iesakņojies uzskats, ka ne valstij, ne pašvaldībām vispār nebūtu jāiejaucas privātajā uzņēmējdarbībā. Visu, rau, atrisināšot brīvais tirgus. Šādu iejaukšanos būvuzņēmēji pat salīdzina ar savulaik Rīgas pašvaldībā dzimušo ideju pievērsties dzeramā ūdens pārdošanai.
Attālos novados būvēt neatmaksājas
Līdz šim tā dēvētie jauno projektu attīstītāji un privātie būvuzņēmēji gan nav gribējuši ieguldīt naudu jaunu īres namu būvniecībā, sevišķi mazpilsētās un novados, kur iedzīvotāju spēja maksāt ir krietni zemāka nekā Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Viens iemesls – tas viņiem neatmaksājas.
Īres maksa, ko gribētu saņemt par dzīvokļiem jaunbūvēs, ir krietni lielāka nekā tā, ko pašlaik iedzīvotāji spēj samaksāt. Līdz šim privātajiem atmaksājās būvēt tikai Rīgā un vēl aptuveni 50 kilometru attālumā no galvaspilsētas.
Turklāt tajās apdzīvotajās vietās, kur dzīvokļus uzbūvē, uzņēmējiem izdevīgāk tos pārdot, nevis izīrēt. Savukārt mazpilsētu un novadu iedzīvotāji, ņemot vērā dzīvokļu cenas un augošo dzīves dārdzību, nespēj tos ne pirkt, ne īrēt.
Ar līdzšinējo atbalstu nepietiek
Pēc VARAM ierosinātā, iesākumā katrā pilsētā un novada centrā ar valsts finanšu atbalstu būtu jāuzceļ vismaz trīs daudzstāvu dzīvojamie nami kopskaitā ar 120 īres dzīvokļiem. Bet ilgtermiņā būtu jāuzbūvē 4080 īres dzīvokļi.
Līdz šim valsts atbalsts bijis paredzēts ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, attīstības finanšu institūcijai ALTUM garantējot bankai prasīto pirmo iemaksu hipotekārā kredīta saņemšanai.
Šis atbalsts lielākoties gan bija pieejams Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Valmierā un citās pilsētās, kuru iedzīvotāji spēj nopelnīt vairāk. Toties nav bijis pieejams ģimenēm ar maziem ienākumiem mazpilsētās un novados.
Atsevišķām iedzīvotāju grupām pašvaldības var palīdzēt arī pašlaik, piemēram, likuma “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” ietvaros.
Bet arī ar to vien ir par maz, lai atrisinātu augošo mājokļu deficīta problēmu. Pēc 2018. gadā Ekonomikas ministrijā apkopotajiem datiem 11 Latvijas pilsētās trūka ap 2400 dzīvokļu.
No 2020. gadā aptaujātajām 63 pašvaldībām 41 atzina, ka rindās pēc pieminētajā likumā paredzētā atbalsta gaida kopskaitā 3902 ģimenes.
VARAM 5. jūlijā valdībai iesniegtais ziņojums par valsts atbalstu pašvaldībām ar priekšlikumiem nodibināt Mājokļu fondu un 2023. gadā no valsts budžeta piešķirt 100 miljonus eiro pašvaldību īres mājokļu būvniecībai tika atlikts Rīgas un galvaspilsētai tuvējo novadu pašvaldību iebildumu dēļ. Tādējādi atlikts kārtējais mēģinājums rast atrisinājumu arvien augošajam dzīvokļu trūkumam.
Rīga un Pierīga jūtas apietas
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” līdzpriekšsēdētājs un Ādažu novada pašvaldības vadītājs Māris Sprindžuks uzskata, ka īres dzīvokļu trūkst arī Rīgā un Pierīgā, kas neļauj pašvaldībām uzaicināt darbā vajadzīgos dažādu nozaru speciālistus.
2022. gada statistikas dati liecina, ka Rīgā un Pierīgā dzīvo 53% valsts iedzīvotāju, tāpēc būtu netaisni atteikt pašvaldībām šo atbalstu.
Arī Rīgas pašvaldības vadītājs Mārtiņš Staķis saka, ka kaut arī galvaspilsētā dzīvokļus uzbūvē vairāk nekā citur, pieprasījums pēc tiem krietni lielāks nekā piedāvājums. Tāpēc atbalsts būtu vajadzīgs arī Rīgai un tai tuvējiem novadiem. Pašvaldību vadītāji apšauba arī Mājokļu fonda dibināšanas lietderību. Jaunas valsts kapitālsabiedrības izveidošana un uzturēšana, viņuprāt, samazinātu no valsts budžeta paredzētā atbalsta apmēru dzīvokļu celtniecībai.
Īres dzīvokļu trūkumu atzīst Daugavpils, Talsu, Rēzeknes un citu Latvijas pilsētu pašvaldībās. Tostarp pat Valmieras pašvaldībā, kas viena no pirmajām pievērsās īres dzīvokļu būvniecībai.
Uz atbalstu cer arī Valmierā
2018. gada jūnijā Valmierā tika nodoti ekspluatācijā divi pašvaldībai piederošie īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8 ar 150 dzīvokļiem.
Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietniece, Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle atzīst, ka ar 150 dzīvokļiem pilsētā noteikti nepietiek – īres dzīvokļu pieprasījums joprojām ir ļoti liels. Pēc viņas teiktā, Valmierā vairāki uzņēmumi gribētu paplašināties, palielinot darbinieku skaitu.
Bet paplašināšanos kavē nespēja nodrošināt darbiniekiem dzīvesvietu pilsētā. Vairāki lielie uzņēmumi esot lūguši pašvaldībai piešķirt viņu darbiniekiem īres dzīvokļus. Uz dzīvokļiem pašvaldībai piederošajos īres namos izveidojusies rinda. Tiklīdz atbrīvojas kāds dzīvoklis, īres tiesības tiek izsolītas, un vidēji uz izsoli piesakās pieci līdz septiņi pretendenti.
Augstākā izsoles cena par īres tiesību iegūšanu ir 1620,00 eiro, vidējā 400–600 eiro. Kopš 2018. gada par īri jāmaksā 5,20 eiro kvadrātmetrā. Bet, ņemot vērā pakalpojumu sadārdzinājumu, īres maksu plānots paaugstināt līdz 5,80 eiro par kvadrātmetru.
Jautāta, vai pašvaldībai būtu nepieciešams valsts atbalsts īres dzīvokļu celtniecībai, Evija Nagle atbild, ka šāds atbalsts noteikti būtu nepieciešams. Bez tā pašvaldībai nebūs iespējams ne uzbūvēt īres dzīvokļus par iedzīvotājiem pieejamu īres maksu, ne atjaunot agrāk uzceltos dzīvojamos namus.
