Riska zona – vannas istaba. Mājoklis senioram: kā uzlabot? 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzas sadzīves nodarbes, kas jauniem cilvēkiem padodas bez grūtībām, vecāki ļaudis tik viegli paveikt vairs nevar. Dažkārt elementāru sadzīves uzdevumu veikšana senioriem var kļūt pat bīstama. Tādēļ ir nepieciešams pensionāra mājokli pielāgot viņa spējām un varēšanai, protams, joprojām paturot prātā arī seniora vajadzības.
Jālikvidē šķēršļu josla
Organizējot vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu dzīves telpu, jāparedz daudzas nianses. Lai saimnieki nejustu diskomfortu, visiem pārvietošanās maršrutiem dzīvoklī vai mājā jābūt atbrīvotiem no mēbelēm un pietiekami platiem. Jāraugās, lai mēbeles būtu stabilas. Ja sirmgalvis uz kādas no mēbelēm ir atbalstījies, lai tā nešūpojas vai negāžas reizē ar visu saimnieku. To var panākt, gan izvēloties masīvas, smagas mēbeles, gan tās pieskrūvējot pie sienas vai grīdas.
Mēbeļu un interjera aksesuāru izvēlē jāievēro ergonomika, kas dzīvi padara ne tikai ērtāku, bet arī drošāku, piedevām ļaujot izvairīties no nevajadzīgām kustībām. Ieteicams izvēlēties piemērotu gultas augstumu, kas būtu līdzīgs krēsla augstumam – ap 47 cm. Tādā ierasta augstuma gultā senioriem vieglāk apsēsties, atgulties un piecelties.
Jāseko, lai plauktu augstumi skapjos atbilstu saimnieku augumiem un nepieciešamās lietas varētu sasniegt bez liekām manipulācijām.
Kāpt uz krēsla senioram galīgi nebūtu vēlams – tas pat ir riskanti. Labāk celtniecības preču veikalā nopirkt iespējami stabilas tā dēvētās kabineta trepītes ar diviem pakāpieniem. Seniorus var apdraudēt pat no pirmā skata nenozīmīgi grīdas nelīdzenumi, aiz kuriem var aizķerties kāja.
Klupiens, līdzsvara zaudējums un kritiens var novest pie traumām un lūzumiem, kas mūža otrajā pusē ir sevišķi nepatīkami, jo organisms atjaunojas daudz lēnāk. Lai paklupšanas risku mazinātu, jāparūpējas, lai grīdas līmenis visā dzīvoklī būtu vienāds, mazāk būtu sliekšņu un pakāpienu. Ja iespējams, arī vannas istabā vēlams iztikt bez sliekšņa.
Ir vēl citas nianses. Pie ārdurvju ieejas jāpiestiprina āķi, uz kuriem ērti var pakārt maisiņus ar iepirkumiem, kamēr seniors novelk ielas apģērbu. Tad pirkumi nav vēlāk jāceļ no grīdas un jāloka mugura.
Riska zona – vannas istaba
Īpaša vērība jāvelta vannas istabas iekārtošanai.
Ūdens un ziepes padara šo telpu par vienu no bīstamākajām vietām mājoklī katram cilvēkam un jo vairāk senioram.
Speciālisti iesaka senioriem vannas vietā labāk ierīkot dušas kabīni, kurā jau ir iemontēts krēsls, vai arī tur ielikt stabilu krēslu. Ieiet dušas kabīnē ir daudz vienkāršāk nekā iegulties vannā, ūdens temperatūru viegli regulēt. Ja sāk reibt galva, var apsēsties uz ķeblīša un mierīgi nogaidīt.
Ūdens regulēšanas procesam jābūt vienkāršam, krāniem – viegli pagriežamiem. Pensionāri noteikti būs tie, kuriem var nederēt modernākās iekārtas. Kā alternatīva dušas kabīnei var būt vanna ar speciāli izveidotu iekāpšanas vietu, lai nevajadzētu celt kājas augstu pāri malai.
Visur noder margas. Tās ieteicams montēt pie vannas, dušas telpā un pie tualetes poda. Margas sniedz papildu atbalstu un palīdz noturēt līdzsvaru. Tās ļauj pārnest slodzi no muguras uz rokām, kas ir ļoti svarīgi, ja muskuļi ir novājināti vai vajā slimības.
Vannas istabas grīdu vēlams noklāt ar neslīdošajām flīzēm. Ja remonts netiek plānots, grīdu var pārklāt ar speciāliem paklājiem, kas samazina risku paslīdēt arī tad, ja uz grīdas nokļuvis ūdens. Noderīgs var izrādīties pie ārdurvīm novietots kompakts tērauda mini seifs ar kodatslēgu, kurā var glabāt rezerves atslēgas ārkārtas gadījumam.
Piemērots apgaismojums un sensori
Diennakts tumšajā laikā dzīvojamās telpās jānodrošina fona apgaismojums, kas palīdz orientēties. Tam noder izgaismojums un kustības sensori. Uz sienas vai grīdas ceļā no gultas uz tualeti var novietot gaismas diožu lenti. Pieliekamie un citas telpas bez logiem labi jāizgaismo pa visu perimetru.
Ieslēgšanas impulsu gaismai var dot kustību sensors.
Vietās, kur seniori mēdz piesēst ar rokdarbiem vai palasīt grāmatu, stāvlampu vietā labāk novietot galda vai sienas lampas.
Tās ir stabilas. Jāskatās, lai ieslēgšanas un izslēgšanas pogu konstrukcija būtu vienkārša un slēdži novietoti parocīgā augstumā. Noderīga lieta ir elektrības plūsmas regulatori (tā dēvētie dimmeri), kas sniedz iespēju noregulēt sirmgalvja acīm patīkamu gaismas spilgtumu.
Mājas iedzīvotāju drošību uzmana arī dažādi detektori. Tie var būt autonomi, pieslēgti pie signalizācijas sistēmas vai iekļauti “gudrās mājas” sistēmā. Autonomie par problēmām parasti paziņo, nelabi kaucot. Sistēmās strādājošie visbiežāk dod signālu uz pulti, kas to var novadīt arī uz kontaktpersonas telefonu. “Gudrās mājas” sistēmā iekļautie darbojas pēc ieprogrammēta algoritma un arī sniedz informāciju kontaktpersonai.
Sensorus izvieto atbilstoši instrukcijai – ūdens noplūdes sensorus virtuvē vai vannas istabā, dūmu sensorus – koridorā un virtuvē, gāzes noplūdes sensorus – virtuvē.
Glābiņš – drošības poga
Atsevišķi no bērniem dzīvojošiem senioriem noderēs tā dēvētā drošības poga, kas kritiskā brīdī dod signālu uzraudzības un glābšanas dienestiem, ar kuriem noslēgts atbilstošs līgums. Cilvēks var paklupt un sasisties vai viņam var strauji pasliktināties veselība – visās šajās situācijās nostrādās atbilstošs sensors. Visbeidzot seniors pogu var ieslēgt pats.
Vizuāli drošības poga atgādina parastu slēdzi. To iespējams novietot vairākās vietās, piemēram, pie gultas un vannas istabā. Der arī mobilais variants – uz rokas aproces veidā vai karama kaklā – kā kulons. Daži seniori mēdz būt izklaidīgi un nomaldīties. Drošības poga sniedz tiem iespēju pasaukt palīgā un pēc GPS noskaidrot savu atrašanās vietu.
Latvijā trauksmes pogu apkalpošanu piedāvā specializēti uzņēmumi.
“Ja cilvēks dzīvo Rīgā, viņam ieteicams sazināties ar Rīgas Sociālo dienestu, izpētīt iespējas un uzrakstīt iesniegumu. Dienesta darbinieki sniegs nepieciešamo informāciju. Ja klients ir mazturīgs, pakalpojums var būt par brīvu. Tiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, ieteiktu apmeklēt vietni “dzivibaspoga.lv” un iepazīties ar iespēju saņemt pakalpojumu tur,” skaidro klientu menedžere Anastasija Gurčenko.
Uzraudzības centri strādā augu diennakti.
Ja saņemts trauksmes signāls, operatori noskaidro, kas noticis, un organizē nepieciešamo palīdzību.
Tie var sazināties ar radiniekiem, uzticības personām vai izsaukt neatliekamo palīdzību. Tāpat speciālistu rīcībā ar klienta piekrišanu var nonākt personas dati, informācija par slimībām, informācija ātrākai iekļūšanai mājoklī u. c. noderīgas ziņas ātrākai neatliekamās palīdzības dienestu reakcijai.
Drosme atteikties no ierastā
Dzīve pilsētas dzīvoklī nav tik ideāla. Troksnis, steiga, slikts gaiss. Trūkst vietu relaksācijai. Daudzu pensionāru sirdij tīkamākas ir jaukas pastaigas svaigā gaisā, makšķerēšana, sēņošana un mazdārziņa prieki. Pilsētā tas ir sarežģīti. Plašas ģimenes uzturēšanai noderīgie lielie dzīvokļi vairs nav tik nepieciešami. Bērni kā tādi putniņi ir jau aizlidojuši plašajā pasaulē un savijuši savas ligzdas.
Bieži redzama situācija, ka viens vai divi pensionāri dzīvo plašā dzīvoklī, kurš tiem funkcionāli nav derīgs. Toties izmaksas ir lielas un vēl uzkopšanas darbi…
Teorētiski iespējams šo lielo dzīvokli pārdot un pārcelties uz kādu mazpilsētu korektā attālumā no Rīgas. Tur pensionāru prasībām varētu būt piemērotāki dzīves apstākļi un pēc dzīvokļu samainīšanas veidotos kārtīgs finanšu drošības spilvens. Pietiktu ir dārziņam, ir laivai, ir ceļošanai, ir veselības uzlabošanai…
