Meklē kompromisus “RB” trases pārvaldībai 4
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā ziņots, “Rail Baltica” (“RB”) ieviešana no teorētiskiem apcerējumiem jau ir nonākusi pie konkrētiem projektēšanas un būvniecības darbiem. Novembra beigās slēgtajā sēdes daļā Latvijas valdība izskatīja jautājumu par jaunās trases pārvaldību.
Kāda ir Latvijas un citu “RB” partneru pozīcija šajā sakarā, “Latvijas Bizness” jautāja satiksmes ministram Tālim Linkaitam. “Pēc secības un loģikas izskatās, ka pirmā gatava būs trase uz Lietuvas robežu. Pirmais funkcionēt varētu sākt posms no Rīgas lidostas caur Bausku uz Kauņu un tālāk uz Varšavu.
Igaunijā patlaban kavējas projektēšanas darbi, jo tur ir radušās telpiskās plānošanas problēmas saistībā ar ietekmes uz vidi saskaņojumiem. Taču mēs esam gatavi būvēties arī Igaunijas virzienā.
Trases pabeigšanas termiņi nav mainīti, un 2026. vai 2027. gads ir laiks, kad iedzīvotāji varēs sākt braukt ar “RB” vilcieniem. Līdz tam laikam Latvijai ir arī mērķis izbūvēt divlīmeņu šķērsojumu pāri Daugavai, Salaspils kravu termināli u. c. Šīs līnijas kravu vilcieniem noslogojums paredzēts pamatā ar Somijas kravām, kas ies cauri Baltijas valstīm virzienā uz Eiropu.
Jau tagad ir daudzi uzņēmēji, kuri interesējas, kā veidot pieslēgumus pie šīs trases Inčukalnā, Olainē un Bauskā. Redzam, cik daudz smago mašīnu ir uz ceļiem, un arī tur ir potenciāls “RB” kravām.
Taču ir svarīgi ne tikai uzbūvēt “RB” trasi, bet arī panākt vienotu pārvaldību un funkcionēšanu, lai nebūtu trīs dažādas pārvaldības sistēmas. Šobrīd diemžēl esam nonākuši līdz tam, ka katrai valstij ir savs viedoklis par trases pārvaldību. Lietuvieši veido savu dzelzceļa sistēmu, kas acīmredzot integrēsies Polijas sistēmā.
Arī igauņiem radušās pārdomas par to, kas viņiem ir vai nav izdevīgi. Latvijas pozīcija ir, ka jāpanāk kompromiss un visu valstu vienošanās par “RB” dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu kopīgi.
Ekspertu līmenī skatāmies, par kuriem jautājumiem varam vienoties tagad. Piemēram, ka šī dzelzceļa darba valoda būs angļu, tas ir skaidrs. Tāpat arī jaudas sadales kārtība, tehniskās apkopes vietas, veids un tehnika – kur to visu izvietos. Pavisam ir divpadsmit dažādas jautājumu grupas, pie kurām dzelzceļa eksperti strādā. Latviju tur pārstāv “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.”
