Mēneša augs – plūme. Bagātas vēstures un dažādības garša 0
Domājams, ka gandrīz ikviens Latvijā dzīvojošais zina košos un saldos plūmju koku augļus, kas vasarā iekaro tirgu un veikalu stendus, turklāt tās ir sastopamas arī daudzos augļu dārzos pie mājām.
Tomēr par spīti savai atpazīstamībai plūmes dzīves stāsta līkloči nav tik plaši zināmi, taču tie spēj aizraut gluži kā ceļojuma apraksts. No Kaukāza un Kaspijas jūras reģiona, Grieķijas un Augšsilēzijas (tagadējās Polijas teritorijas) nākusi, tā veiksmīgi iedzīvojusies teju visā centrālajā un Rietumeiropā, kā arī zemēs pāri okeāniem. Tikpat bagātīgs ir arī tās šķirņu skaits – pasaulē to skaits sasniedz vairākus tūkstošus. Atklāj vēl vairāk par plūmes īpatnējo ceļojumu un tai tīkamajiem apstākļiem!
Plūme (Prunus spp.) ir rožu dzimtas augļu koks vai krūms. Arheoloģiskajos izrakumos Šveicē un Augšsilēzijā pāļu būvēs, kas celtas laikposmā no 6.-4. gs. p.m.ē., tikuši atrasti pirmie šī augļa kauliņi. Tiek diskutēts par konkrētu plūmes izcelsmi, taču ir zināms, ka dažāda veida plūmju pirmsākums rodams ziemeļos no Alpiem, kā arī Romas impērijas teritorijā un vēlāk Viduseiropā.
Kopā plūmju ģintī ir ap 50 sugu, tomēr mazliet vairāk nekā 10 ir nozīmīgākās šķirņu veidošanā, no kurām lielākoties pasaulē tiek audzētas mājas plūme, diploīdās plūmes (kuru grupā nozīmīgākās ir Kaukāzu, Usūrijas, Amerikas un hibrīdplūmes) un Vītollapu jeb Ķīnas plūme. Tomēr Ķīnas plūme nevar konkurēt ar augsti kvalitatīvām mājas plūmes šķirnēm. Latvijā audzēto plūmjkoku izcelsme ir cieši saistīta ar mājas plūmēm, visplašāk audzētās šķirnes ir “Viktorija”, “Perdrigon”, savukārt no diploīdajām plūmēm – “Skoroplodnaja” un “Komēta”).
