Meņģelsone: Veselības nozarei šogad vajadzētu papildu 150 miljonus eiro 58
Veselības nozarei šogad vajadzētu papildu 150 miljonus eiro, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijai lēsa veselības ministre Līga Meņģelsone.
Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis ministrijām savos budžetos pārskatīt izdevumus, lai meklētu papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm, Meņģelsone uzskata, ka patlaban vēl ir pāragri runāt par to, kādā apjomā līdzekļi tiks rasti.
Ministre uzsvēra, ka papildu finansējumu Veselības ministrijai (VM) piešķirs vien tad, kad būs pabeigta slimnīcu līmeņošana un izpildīti citi nosacījumi, lai būtu drošība, ka katrs eiro no nodokļu maksātāju naudas tiek iztērēts efektīvi.
Gadījumā, ja nauda neatradīsies, tad VM vērtēs, vai tos pakalpojumus, ko sniedz reģionālās slimnīcas, var nodrošināt lielākās slimnīcas.
Kā vēstīts, atlikušajiem gada deviņiem mēnešiem slimnīcām trūkst 78 miljonu eiro valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanai pacientiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš informēja, ka šodien Kuldīgas slimnīcā notikušajā Slimnīcu biedrības kopsapulcē pārrunāts jautājums par to, cik ilgi slimnīcas šogad ar pašlaik pieejamo finansējumu varēs pacientiem sniegt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību.
“Mēs esam sarēķinājuši, ka no pagājušā gada maija līdz šā gada janvārim Veselības ministrija slimnīcām par sniegtajiem pakalpojumiem nav samaksājusi 88 miljonus eiro. Pakalpojumu apmaksas metode pēdējo desmit gadu laikā nav mainījusies. Vienīgais izņēmums ir mediķu atalgojums. Taču šajā laikā ir mainījušās energoresursu cenas, medikamentu, pārtikas produktu cenas, piemēram, olu cena ir dubultojusies, tādēļ slimnīcu izdevumi ir auguši, taču Veselības ministrija šo izdevumu kāpumu nav kompensējusi,” skaidroja Kalējs. Viņš uzsvēra, ka Veselības ministrija to zina un piekrīt šiem aprēķiniem.
Kalējs uzskata, ka Finanšu ministrijai ir jāgatavo informatīvais ziņojums valdībai, lai varētu esošajai situācijai rast risinājumu. Ja papildu finansējums netiks piešķirts, tad septembrī slimnīcas būs spiestas pārtraukt valsts apmaksātu pacientu plānveida ārstēšanu un pacientiem par pakalpojumiem būs jāmaksā pašiem, biedēja Kalējs.
VM izstrādājusi un nodevusi nozares organizācijām vērtēšanai kritērijus, pēc kādiem strādāt ķirurģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā un pediatrijā. “Šie kritēriji tiek pieteikta kā jauna reforma, taču jau tagad ir skaidrs, ka slimnīcas tos nevarēs izpildīt, jo trūks gan medicīnas darbinieku, gan finansējuma. Tādēļ līdz aprīļa vidum sniegsim savus komentārus par jaunajām iecerēm,” sacīja Kalējs.
Kā vēstīts, šogad finansējums veselības nozarei būs 1,6 miljardi eiro.
