VIDEO. Kariņš: Prasīgākais būšu pret Veselības un Izglītības ministriju! 106
“Četru gadu laikā man nav bijis veselības ministra, kurš būtu gribējis pat pieļaut domu, ka kaut kas sistēmiski būtu jāmaina. Viņi bija pret reformām,” raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atzina ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Raidījums ēterā skatāms TV24 ēterā jau šovakar, 10. martā, pulksten 21:00.
“Es labi atceros, ka vēl pirms vēlēšanām man no preses, no pozīcijas, opozīcijas visi lūdza, ka vajag prasīgāku premjeru. Es atvainojos, tagad ir prasīgāks premjers, kas saka – ja mēs gribam ieguldīt līdzekļus, un mums tie papildus ir jāiegulda, tad es lūdzu ministriem sakārtot sistēmas,” tā TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” sarunā ar Anitu Daukšti pavēstīja Kariņš.
“Divas lielākās sistēmas, pret kurām šobrīd esmu visprasīgākais, ir veselības ministrija un izglītības ministrija. Jo šīs ir lielās sistēmas, kur grozās ļoti lielas naudas. Veselības aprūpei tie 1,6 miljardi eiro! Kad uzsāku darbu kā premjers, bija ap 900 miljoniem eiro, varbūt miljards. Kopš tā laika budžets ir krietni pieaudzis, bet sistēma nav izmainījusies. Un, ja mēs kā sabiedrība domājam, ka, darot to pašu, būs labāk, es argumentēju, ka nebūs labāk.”
“Ja mēs gribam, lai ir citādi, tad ir jāmaina. Tas ir tas, ko es prasu un prasīšu no saviem ministriem. Ir jādara savs darbs. Mediķiem, medmāsām nav jāmaina sistēma.
Viņi nav vainīgi vai atbildīgi par to. Viņi profesionāli dara savu darbu, bet atrodas sistēmā, kas nav labi sakārtota. Četru gadu laikā man nav bijis veselības ministra, kurš būtu gribējis pat pieļaut domu, ka kaut kas sistēmiski būtu jāmaina. Viņi bija pret reformām,” atzina premjers, piebilzdams, ka tās ir vien lobiju organizācijas, kas apgalvo, ka viss ir labi, tikai vajag vairāk naudas.
“Man var teikt, un būs arī, kas saka, ka viss ir labi sakārtots. Bet, ja tā ir, tad ne no manis, ne valdības nav nekādas jēgas vai vajadzības. Un, ja viss ir tik labi, tad kāpēc nekas nestrādā, kā tam vajadzētu strādāt? Tas nav tikai naudas trūkums. Četru gadu garumā esmu veicis šo eksperimentu – vairāk nekā 100 miljonu ieguldīts veselības aprūpē, bet rindas jau nav kļuvušas īsākas un ārstu nepieciešamība salasīt savu algu pa vairākām slimnīcām nav mainījusies.”
Apspriežot jautājumu par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, Krišjānis Kariņš ir nelokāmi pārliecināts – apdrošināšanas sistēma noteikti ir jāievieš.
“Mēs apmaksājam pakalpojumus mūsu valsts pilsoņiem, kuri dzīvo, strādā un pelna naudu ārzemēs. Neviena cita valsts Eiropā nav tik bagāta, lai atļautos vienkārši pēc personas koda sniegt pakalpojumu. Mums ir jāsamazina tas cilvēku loks, kas tiek apkalpots no valsts budžeta. Labprāt ņemtu arī pārējos, bet, tādā gadījumā viņiem piestādītu rēķinu vai prasītu no viņiem normālu apdrošināšanu. Mēs esam vienojušies valdībā, ka mums šī apdrošināšanas sistēma ir jāievieš,” sacīja Kariņš. “Sistēma paredz, ka ir skaidra uzskaite, kam pienākas valsts pakalpojums. Jo šobrīd ir tā – ja cilvēkam ir personas kods, tad viņam pienākas pilns valsts pakalpojums. Bet neviens nav padomājis, ka mums ir vairāk nekā 200 tūkstoši tautiešu ar personas kodiem, kuri maksā nodokļus citā valstī. Jā, tas neizglābs sistēmu, bet tas ir viens no soļiem.”
Ministru prezidents Kariņš skaidri saskata savu lomu sistēmas sakārtošanā. “Prasīja prasīgu premjeru, un tagad ir prasīgs premjers. Es saprotu, ka dažiem tas var nepatikt, bet uzskatu, ka es aizstāvu valsts iedzīvotājus, nodokļu maksātājus. Ja mēs visi maksājam nodokļus, tad kādam ir jāuzņemas atbildība, ka tā nauda tiek jēdzīgi izmantota. Ir sagadījies, ka tas esmu es, tātad es prasu tālāk uz leju. Un no lejas mani spiež, no malas mani spiež, mani visu laiku spiež, bet es tik viegli nepadošos. Tas ir izdarāms! Neparedzu, ka veselības aprūpē iestāsies kaut kāda īsti līdz galam krīze.”
