Vācija ir gatava nostiprināt NATO austrumu flangu 2
Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņoja, ka Berlīne apsver karavīru nosūtīšanu uz Lietuvu, tādējādi iesaistoties NATO misijā, kuras mērķis ir stiprināt alianses austrumu flangu.
Tajā pašā laikā Merkele uzsvēra, ka jebkura karaspēka izvietošana NATO austrumu dalībvalstīs jāveic tā, lai nevairotu spriedzi attiecībās ar Krieviju.
“Mēs šobrīd izvērtējam, kā mēs varam turpināt iesaistīšanos un, iespējams, to pastiprināt (..), lai gādātu par visu [NATO] valstu drošību, īpaši austrumos,” pēc tikšanās ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski žurnālistiem norādīja kanclere. “Taču es personīgi vienmēr uzsveru, ka mums ir ļoti svarīgi rīkoties NATO un Krievijas līguma ietvaros.”
Tādējādi Merkele kārtējo reizi piesauca alianses 1997.gada vienošanos ar Maskavu, kas nosaka, ka NATO neizvietos ievērojamu infrastruktūru un karaspēka kontingentu savulaik PSRS okupētajās Baltijas valstīs un tā dēvētā Varšavas līguma valstīs.
Tas liecina, ka Berlīne joprojām atsakās akceptēt Polijas prasību izvietot pastāvīgu NATO kontingentu tās teritorijā un pieņemt Varšavas viedokli, ka pēc Krievijas iebruka Ukrainā 1997.gada līgums vairs nav spēkā.
Tajā pašā laikā Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks ceturtdienas vakarā paziņoja, ka saņēmis no savas Vācijas kolēģes Urzulas fon der Leienas apliecinājumu par Berlīnes gatavību dislocēt Lietuvā bataljona lieluma vienību.
Lai gan Bundesvērs arī iepriekš ir iesaistījies NATO mācībās Baltijas valstīs, šādas vienības nosūtīšana liecinās par ievērojamu Vācijas iesaistīšanās pieaugumu.
