“Lai nav kā cietumā iespundēti”. Putnu drošībai saimnieki pieiet radoši 0
Kā tiekat galā ar prasībām putnu gripas dēļ nelaist ārā mājputnus?
Melita Sauka Vecumnieku novadā:
“Tā kā man ir zosis, pīles un vistas, nācās palauzīt galvu, lai tās prasības varētu ievērot. Ar vistām ir vienkāršāk, bet pīlēm un zosīm vajag kādu ūdens baseiniņu. Ja tās nedabū peldēt, izdētās olas inkubācijai neder. Tāpēc nācās pie kūts uzsliet nojumi – apkārt smalkais siets, virsū ūdens necaurlaidīgs segums. Nojumē neliels ūdens baseins. Lai garantētu drošību, no kūts ir slēgta izeja uz nojumi. Nekāda saskarsme ar savvaļas putniem nav iespējama. Svarīgi arī nepiegādāt putniem ūdeni no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni.”
Juris Grustāns Daugavpils novadā:
“Nevar jau zināt, cik ilgi šīs drošības prasības būs spēkā, līdz aprīļa beigām vai pat maija beigām. Tā kā putnu gripas dēļ Latvijā liegumi var būt arī katru gadu, nolēmu meklēt kādu praktisku risinājumu. Ziemā vistas turu kūtī, nav problēmu.
Līdzko vidējā āra temperatūra sasniegs plus 10 grādus, putnus pārvietošu pēc paša konstrukcijas veidotajā mobilajā kūtī un, protams, ievērošu drošības prasības. Bet audzēju arī broilerus. Jau pagājušajā gadā, izmantojot zviedru pieredzi, uzmeistaroju pārvietojamu būri ar skārda jumtu un metāla sietu apkārt, bet bez grīdas. Tādu būri novietoju lielajā ābeļdārzā starp kokiem, zāli nevajag pļaut, to noēd putni. Vienā būrī vietas pietiek 35 broileriem. Šogad, iespējams, pagatavošu otru būri. Man padomā audzēt arī tītarus.”
Valija Ozoliņa Krustpils novadā:
“Nu jā, Eiropā vairākas valstis netiek galā ar putnu gripu, Latvijai jāsargājas! Tas nozīmē, ka drošības prasības jāievēro katrā mājā, kur ir putni. Izdomāju, ka jāiekārto tā, lai putni nejustos, kā cietumā iespundēti. Man ir liela vecā kūts, nelielas pārmaiņas – un tagad vistas var izskraidīties, ir pat smiltiņas, kur izpērties.”
