Vistas turēt ārā vairs nedrīkst! Putnu gripas dēļ nosaka aizliegumu turēt mājputnus ārpus kūts 2
Lai mazinātu putnu gripas pārnešanas iespēju uz mājputnu novietnēm, no piektdienas, 7. februāra noteiktas papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs, tostarp aizliedzot turēt mājputnus ārpus kūtīm.
To paredz valdības apstiprinātais Zemkopības ministrijas ierosinājums.
Viens no profilakses pasākumiem putnu gripas nonākšanai mājputnu ganāmpulkos ir ierobežojumu perioda noteikšana.
Papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs, kas jāievēro no 7. februāra, aizliedz:
1) mājputnu turēšanu ārā;
2) ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošanu mājputniem;
3) ūdens piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni;
4) mājputnu izlaišanu medījamo putnu krājumu atjaunošanai;
5) izbraukuma tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī piedalīšanos izstādēs, skatēs un tirgos.
Mājputnus jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem.
Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve, kurai ir pamati vai to nav un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, sevišķi ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume.
Papildus mājputnu novietnēs darbiniekiem ir nepieciešams lietot darba vai maiņas apģērbu un apavus. Darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.
Papildu pasākumu īstenošanas laiks atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas.
Kā informē ZM, kopš Polijā 2019. gada 30. decembrī tika konstatēts pirmais augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, uz š.g. 3. februāri ES dalībvalstīs ārpus Latvijas vēl ir reģistrēti: – 28 putnu gripas uzliesmojumi mājputnu ganāmpulkos; – 1 putnu gripas uzliesmojums norobežotās platībās turētu putnu ganāmpulkā;- 2 putnu gripas gadījumi konstatēti savvaļas putniem.
Putnu gripa ES dalībvalstīs ārpus Latvijas skārusi galvenokārt tādas mājputnu sugas kā vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītarus.
Skarto dalībvalstu kompetento iestāžu epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni. Šajā sezonā ir novērota augstāka vides temperatūra un mazs sniega segas biezums, nekā tas parasti ir skartajos reģionos, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nav migrējušas uz to parastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras baseinu.
Tādējādi Eiropas valstis, kuras atrodas zemākos platuma grādos tuvu skarto dalībvalstu reģioniem un kurās ir vērienīga mājputnu ražošana, var būt pakļautas lielam putnu gripas riskam.
Putnu gripa ir akūta, lipīga infekcijas slimība, kas putniem rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās.
* Ja saimniecībā konstatēta putnu gripa, lai nepieļautu tās tālāku izplatīšanos un izvazāšanu, nekavējoties jālikvidē visi putni, jāveic novietnes tīrīšana un dezinfekcija, kā arī jānosaka karantīnas zona desmit kilometru rādiusā ap gripas skarto saimniecību.
* PVD aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, ja atrasti vairāki vienkopus nobeigušies savvaļas putni, zvanot uz automātisko atbildētāju 67027402, vai arī vēršoties tuvākajā PVD teritoriālajā struktūrvienībā.
* Valdība pirms gada mainīja noteikumus, dodot PVD tiesības nekavējoties noteikt periodu, kurā ir jāievēro noteikti bioloģiskās drošības pasākumi, tostarp aizliegums mājputnus turēt ārā.
