“Latsign” līdzīpašnieks Andris Dambis ir pazīstams autosportists.
“Latsign” līdzīpašnieks Andris Dambis ir pazīstams autosportists.
Foto: Agnese Gulbe/LETA

Dārgākās numura zīmes Baltijā, trešā dārgākā tehniskā apskate ES. Miljoniem vērti CSDD iepirkumi teju 20 gadus vienās rokās 13

Šovasar Konkurences padome, veicot tirgus uzraudzības pasākumus, secināja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) numura zīmju iepirkuma prasības samazinājušas iespējamo pretendentu skaitu. Ar vienīgo piegādātāju – Vācijas uzņēmumu “J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co” CSDD sadarbojas jau gandrīz 20 gadu. Turklāt aptuveni tikpat ilgi šis uzņēmums piegādā arī tehniskās apskates uzlīmes, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
“Azov vienība uz turieni gāja ne jau tādēļ, lai padotos gūstā.” Rajevs par Mariupoles turpmāko likteni
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
Lasīt citas ziņas

“de facto” atklāj, “J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co” pārstāvis un meitasuzņēmums Latvijā ir “Latsign”, kura otrs līdzīpašnieks Andris Dambis ir pazīstams autosportists.

Laikā, kad uzņēmums ienāca Latvijā, Dambis kopā ar CSDD tā laika vadību – Andri Lukstiņu un Ivaru Kraukli kopīgi startēja Dakāras rallijā, izmantojot Dambja konstruētos OSCar automobiļus.
CITI ŠOBRĪD LASA

Bet drīzumā CSDD pirmoreiz būs jārīko arī iepirkums par tehniskās apskates veikšanu. Tomēr plānotie risinājumi jau rada bažas, ka te priekšrocība būs ilggadējiem pakalpojumu sniedzējiem un īstas konkurences nemaz nebūs.

Starp trim Baltijas valstīm Latvijā automašīnu numurzīmes ir visdārgākās, bet tehniskās apskates izmaksas, rēķinot vidēji piecu gadu periodā, ir trešā dārgākā Eiropas Savienībā. Šādus secinājumus izdarījusi Konkurences padome, pētot Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtos pakalpojumus.

“Mēs parādījām to sistēmu, kā viņi strādā un kur ir problēmas, un droši vien, ka CSDD šo mūsu uzraudzības secinājumus būtu pamatoti attiecināt arī uz citiem iepirkumiem, ja tur pastāv kaut kādi ierobežojumi,” raidījumam “de facto” saka Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.

Igaunijā vienas numura zīmes izmaksas ir 2.15 eiro, Lietuvā – 1.39 eiro, bet Latvijā – 7.06 eiro.

CSDD iebilst, ka būtu jāsalīdzina numurzīmes ar līdzīgas kvalitātes un drošības prasībām, jo, piemēram, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā tās ir dārgākas nekā Latvijā: Slovēnijā ~9.30, Slovākija 10.50, Ungārija 7,70 eiro.

Jau astoņpadsmit gadus CSDD izsniegtās numura zīmes piegādā viens Vācijas uzņēmums – J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co.

Latvijā to pārstāv meitasuzņēmums “Latsign”, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir autosportists Andris Dambis.

Uz jautājumu, kā šī kompānija ienākusi Latvijā, Dambis atbild: “Vairāki Eiropas numura zīmju ražotāji ieradās arī Latvijā, lai piedāvātu savus pakalpojumus. Es nezinu, vai viņus kāds uzaicināja. Domāju, ka viņi paši vēlējās izmantot iespēju paplašināt savu biznesu.” Patlaban “J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co” piegādā transporta līdzekļu numuru zīmes vairāk nekā 40 valstīm.

CSDD pēdējais līgums ar uzņēmumu noslēgts 2016.gadā uz pieciem gadiem un tā vērtība – deviņi miljoni eiro. “Latsign” izpilda aptuveni pusi no paredzētā darbu apjoma.

Aptuveni tai laikā, kad aizsākās šī ražotāja un “Latsign” sadarbība ar direkciju, Dambis kopā ar CSDD priekšsēdētāju Andri Lukstiņu un viņa tā laika vietnieku Ivaru Kraukli piedalījās Dakāras rallijā, braucot Dambja konstruētajās automašīnās OSCar.

Vai kopīgā aizraušanās ar autosportu veicinājusi arī biznesa sadarbību, Dambis nevērtē, taču norāda, ka vienmēr ir augstu vērtējis iespēju personīgi iepazīt partnerus biznesa, sporta vai citos projektos:

“Tas man ir palīdzējis veidot gan labu un prognozējamu turpmāko sadarbību, gan arī atteikties no kāda projekta.”

CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš interviju “de facto” nesniedza, bet viņa kolēģis, valdes loceklis Aivars Aksenoks uz jautājumu, vai šo iepirkumu varēja ietekmēt arī personīgas pazīšanās, atbild: “Es domāju, ka noteikti nē, es domāju, ka problēma ir tāda, ka maz jau ir to cilvēku, kas šādos sporta pasākumos, augsta līmeņa sporta pasākumos Latvijā var piedalīties. Mēs Dambi zinām jau ļoti sen kā pazīstamu autosportistu, jā, bet vienlaicīgi arī kā uzņēmēju un vienlaicīgi arī kā cilvēku, kas visu izdara un izpilda savus solījumus.”

Kaimiņvalstīs par tiesībām piegādāt numurzīmes cīnās trīs – četri uzņēmumi, bet Latvijā citu pretendentu iepirkumā nav bijis.

Iespējams, viens no iemesliem bijusi CSDD prasība ekspress numurzīmes piegādāt pusstundas laikā, taču iepirkumā nebija norādīts, ka uzvarētājam būs pieejamas CSDD telpas, kas ir būtiski prasības izpildei. “Latsign” ir CSDD nomnieks jau vairāk nekā 20 gadu un nomas līgums ir beztermiņa. CSDD uzsver – telpas būtu pieejamas arī citiem uzņēmumiem, ja vien viņi vaicātu pēc tām.

“Pirmkārt un galvenokārt domājam par kvalitāti un par klientu ērtībām, jo mūsu uzdevums bija nodrošināt, lai klienti varētu šīs numura zīmes, īpaši tajos gadījumos, kad ir jāizgatavo ekstra numurzīme, saņemt ātri, operatīvi. Un ļoti svarīgi arī, lai nebūtu iespējas kaut kādai numurzīmju noplūdei, viltojumiem un tamlīdzīgi. Tas bija galvenais, par ko CSDD tajā laikā domāja, varbūt ne tik ļoti domāju, vai tā ir konkurences ierobežošana, vai nav,” saka Aksenoks.

Konkurences padome norāda arī uz citām prasībām, kas, iespējams, ierobežo pretendentu loku, un ko vajadzētu mainīt. Šis pats Vācijas uzņēmums, kas piegādā numurzīmes, nu jau 17 gadus nemainīgi piegādā arī tehniskās apskates uzlīmes.

Pēdējoreiz notikusi vien sarunu procedūra, jo CSDD negaidīti konstatējis, ka vizuālās informācijas nesēja piegādātāju īsā termiņā nomainīt būtu ļoti sarežģīti, jo uzlīmes izsniedz arī uz vairākiem gadiem, turklāt tās ir autortiesību objekts. Turpmāk gan par uzlīmju piegādi varētu būt lielāka konkurence, jo CSDD pieļauj, ka tik augsta drošības līmeņa zīmes tomēr vairs nav nepieciešamas attīstīto e-sistēmu dēļ.

Konkurences padomes ziņojumam sekojis satiksmes ministra Tāla Linkaita uzdevums CSDD padomei veikt izpēti par direkcijas iepirkumiem. Padome tālāk to deleģējusi valdei, kas papildus nolīga arī ārēju ekspertu. Un secināja – viss ir kārtībā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP): “Tur ir daudz praktisku ieteikumu, un tad, kad tiks izsludināts nākamais konkurss, ir vienošanās ar padomi un valdi, ka prasības tiks mainītas. Un tiks uzlabotas atbilstoši mūsdienīgām mūsdienu prasībām, arī Eiropas Savienības prasībām, kas ir mainījušās.”

Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan būs saistīts ar paredzamo iepirkumu tehnisko apskašu veikšanai.

Līdz šim to darīja četri uzņēmumi, kuru līdzīpašnieks ir CSDD, kas īpašnieku struktūru drīzumā atstās. Pēc trim gadiem to darīs daži privāti uzņēmumi – katrā reģionā viens, kurus iepirkumā atlasīs direkcija. Konkurences padome jau šobrīd iebilst pret izvēlēto risinājumu, uzskatot, ka konkurence aizvien paliks ierobežota.

“Mēs secinājām, ka tirgus ir atvērts konkurencei lielākā daļā valstu. Kur valsts neierobežo tirgus dalībnieku skaitu, cik var piedalīties kādā vietā, izveidot uzņēmumu. Pārsvarā valstīs ir tā saucamais decentralizētais modelis, kad valsts tikai nosaka drošības prasības, prasības personālam, tehniskās prasības, ko uzņēmumiem jāizpilda, lai spētu sniegt šo pakalpojumu,” saka Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.

Piemēram, Igaunijā, kur valsts akreditē iespējamos apskates veicējus, bet tālāk izvēle paliek patērētāja ziņā, to dara 80 uzņēmumu 117 vietās. Šobrīd Latvijā apskati veic četri uzņēmumi, bet visticamāk, ka nākotnē pakalpojumu sniedzēju arī nebūs īpaši vairāk. Iepirkumā katram reģionam tiks atlasīts viens pakalpojumu sniedzējs, kopumā vieglajām mašīnām paredzēts vien 31 iespējamā apskates vieta.

CSDD tirgus atvēršanas principus mainīt negrasās, norādot, ka pretējā gadījumā būs ļoti dārgi uzraudzīt pakalpojumu sniedzējus, un nesaskata problēmu, ja arī pēc iepirkuma pakalpojumu turpinātu sniegt tie paši uzņēmumi, kas līdz šim.

Aksenoks saka: “Pirmkārt, šajā iepirkumā netiks prasīta nekāda esoša tehniskās apskates stacija, nekādas esošas iekārtas. Būs nepieciešams biznesa plāns un finanšu nepieciešamība, un paredzēts laiks, lai staciju varētu uzbūvēt. Līdz ar to esošajiem pretendentiem, jā, būs priekšrocība, bet tikai viena, un tā būs pieredze!

Ja rēķina tehniskās apskates izmaksas vidēji vienam automobilim uz piecu gadu periodu, tad šobrīd Latvijā ir trešā dārgākā apskate un izdevumi par to ir 117 eiro, liecina Konkurences padomes sniegtā informācija.

Dārgākas pakalpojuma izmaksas ir tikai Horvātijā – 170 eiro, un Vācijā – 158 eiro. Igaunijā šī cena ir ievērojami zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā – 39 eiro. Vislētākā apskate ir Maltā (21 eiro), Nīderlandē (21 eiro), Portugālē (25 eiro).

Savukārt CSDD tam pretī liek savus aprēķinus, par pamatu ņemot izdevumus par vienu apskates reizi, tostarp, neņemot vērā, ka jaunām mašīnām apskate jāveic retāk.
SAISTĪTIE RAKSTI

Un pie šādiem aprēķiniem – Latvijā ir piektā lētākā apskate Eiropā, ja kā piemēru izvēlas cenu mašīnai ar benzīna motoru (21.70). Bet vidēji Eiropā – tie būtu 36 eiro.

Ne tikai pakalpojumu sniedzēji CSDD pēdējos gados bijuši nemainīgi. Kopš 1997.gada šim valsts uzņēmumam nav mainījies arī tā valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Satiksmes ministrs Linkaits (JKP), lai arī atgādina, ka viņa pārstāvētās partijas viedoklis ir, ka vadošos amatos nevajadzētu aizkavēties ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem, šobrīd neredz iemeslu neļaut Lukstiņam nostrādāt līdz savu pilnvaru termiņa beigām, jo uzņēmumā nav konstatētas ļaunprātības vai nemākulīgas saimniekošanas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
“Azov vienība uz turieni gāja ne jau tādēļ, lai padotos gūstā.” Rajevs par Mariupoles turpmāko likteni
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Lasīt citas ziņas
Vitenbergs: Tā ir greizsirdība, jo Pavļutam nekad nav bijis tāds nozares atbalsts kā man
Latvija gatava uzņemt 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, ja tajā nepiedalīsies Krievija un Baltkrievija
Starptautiskā miljonu izkrāpšanas lietā policija sadarbībā ar FIB aiztur Latvijas valstspiederīgo
VIDEO. Satiksmes mierināšana Nīderlandes pilsētā Utrehtā pārspēj Rīgas stabiņus
Monika Zīle: Kampaņas “Paldies, Ilze!” atkārtojums tagadējā priekšnesumā izskatījās smieklīgs
19:15
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
18:58
Latvija gatava uzņemt 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, ja tajā nepiedalīsies Krievija un Baltkrievija
18:42
FOTO. Latvijas populārākie influenceri un pašmāju slavenības ballējas “Collex” atklāšanā
VIDEO. Andris Kivičs beidzot satiek savu vecāko meitu. Tikšanās viņu aizkustina līdz asarām
VIDEO. Harkivas robežsargs piepilda savas meitas kvēlāko vēlēšanos
“Azov vienība uz turieni gāja ne jau tādēļ, lai padotos gūstā.” Rajevs par Mariupoles turpmāko likteni
DLRR padomes priekšsēdētāja: Esam lielākā rūpnīca nozarē, bet Linkaita kungs nekad nav licies par mums ne zinis
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
Krišjānis Feldmans: Pierobežas reģionos skolotājiem ir ļoti labas algas
pagatavot ļoti garšīgu kartupeļu biezeni?
“Google” Krievijas struktūrvienība pieteiks maksātnespēju
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
Lasītāja jautā: “Kā stādīt gladiolas, lai tās nesagāžas?” Skaidro selekcionārs Laimonis Zaķis
Vai tiešām šis ir piemērotākais laiks eksāmenu latiņas celšanai?
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
Apkure dārga, pārtikas cenas aug, iedzīvotāji ir pamatīgas bedres priekšā, bet valdībai nav izdzīvošanas plāna
Skatītāja neizpratnē: “No latviešu valodas ne smakas! Daugavpils viesnīcas TV tikai krievu kanāli!”
Vai VM ir izstrādājusi scenārijus potenciālu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā?
VIDEO. “Plēsēji te ir bijuši?”: Baibu Sipenieci-Gavari no rīta mājās sagaida nepatīkams pārsteigums
Aija Šmidre: Man ir kauns, ka Latvijā joprojām eksistē nepilsoņu pases
“Ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi,” Zelenskis par “Azovstaļ”
Māris Gulbis: Ja turpināsim maksāt ukraiņu bēgļiem, mēs atņemsim naudu sev
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Pavasarī apskata jaunos kociņus – vai tos nežņaudz mieti un auklas?