Foto: LA.LV kolāža

Visu atlikušo mūžu Normunds saskārās ar represijām savas pagātnes dēļ. Leģionāra ilgus gadus slepenībā turētais atmiņu stāsts 9

Jūlija Dibovska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 95
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Lasīt citas ziņas

 

Šovasar izdevniecība “Latvijas Mediji” laida klajā Normunda Treimaņa atmiņu stāstu “Aukstums. Tumsa. Bads”. Tā izdošanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds. Manuskripts memuāriem tapis no 1948. līdz 1950. gadam, pēc Normunda Treimaņa atgriešanās no lēģera, uz atmiņu pamata. Teksts smalkā rokrakstā ietilpināts 20 skolēnu burtnīcās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Okupācijas laikā līdz ar pāris Normunda tēva dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa iekārtu kritizējošiem dzejas krājumiem tas klusi glabāts vasaras mājā “Leukādijās” un gaismā izcelts tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Uz iepakojuma vākiem ar zīmuli bija rakstīts: “Sargāt no uguns un…”

 

 

***

Zupa ir kaut kas sevišķs. Tajā ir makaroni, kartupeļi, putraimi, kas nu kuro reizi, virsū peld eļļa, un vienmēr pie zupas ir arī mazliet konservu.

Interesantākais ir sarkanie pipari, kas kopā ar eļļu peld virspusē. Ja tos nozvejo un ēd, tie svilina muti, ka asaras nāk acīs, bet, ja tos iemaisa zupā, garša ir brīnišķīga. Šo zupu ēd arī sargi, kas saņem arī biezputru un konservus, ko mums nedod. Ēdienu gatavo divi pavāri, bet viņiem palīdz arī divi mūsējie, kas dala arī porcijas.

Būtu jādomā, ka viņi lies latviešiem vai vismaz saviem draugiem biezāku un taukaināku zupu, taču notiek otrādi. Latviešiem viņi lej šķidrāku zupu nekā krieviem. Laikam viņi baidās zaudēt savu amatu un drošības pēc savējiem lej plānāku zupu, lai krievi nevarētu sacīt, ka viņi latviešus baro labāk.

Ievēroju to un turpmāk eju pie krieva, kas visiem dod iespējami vienlīdzīgi. Še ir vismaz 200 cilvēku. Apmēram puse ir krievi – virsnieku ap 30. Pagaidām viņu stāvoklis līdzīgs mūsējam un viņiem nav nekādu priekšrocību. Krievu starpā ir vairāki kazachi – mazi un paveci vīriņi, ievērojami ar to, ka ir ārkārtīgi klusi un dažreiz lūdz Dievu. Tad viņi notupstas zemē, lokās līdz grīdai un liek rokas pie krūtīm un pieres. Viņu valoda ir pavisam savāda, bet mēs to maz dabūjam dzirdēt.

Latvieši še ir dažādi. Vecākie vīri, kas nav bijuši vācu armijā, ir “meža kaķi” jeb jagtferbandas locekļi, kam pēc vācu atkāpšanās vajadzēja strādāt partizānu darbus krievu aizmugurē.

Neviens no viņiem tik tālu nav ticis, jo līdz kapitulācijai viņi bijuši vācu ieņemtajā apgabalā, bet pēc kapitulācijas nav domājuši par diversijām un sabotāžu. Jaunākie ir leģionāri un vācu izpalīgi.

Daudziem “meža kaķiem” sievas pieved pārtiku, veļu un tabaku. Ap katru turīgāko veci pulcējas leģionāri no citām Latvijas malām, kam piederīgo tuvumā nav, un viņi pārtiek no veču labvēlības. Mums, jaunpienācējiem, nav kur piekosties, jo ap večiem komplekts ir pilns un jaunie večus sargā no mūsu uzbāzības. Viņi zina, ka pašiem tiks mazāk no veču krājumiem, ja piebiedrosimies arī mēs.

Stabulnieks ir draugos ar sagūstītajiem krievu virsniekiem. Redzu, ka viņš no sava lielā tabakas vīstokļa virsniekiem atdod lielāko daļu, bet latviešiem dažreiz iedod tikai uztīt. Reiz, kad viņš katram virsniekam iedod vismaz 10 lielas tabakas lapas, pieeju arī es un lūdzu tabaku vismaz vienam smēķim.

Stabulnieks izmeklē vismazāko lapiņu, iedod to man un teic, ka te iznākšot viens smēķis. No lapiņas iznāk kādi trīs smēķi, bet es domāju, ka viņam nevajadzēja izmeklēt mazāko. Vēlāk uzzinu, ka virsnieki Stabulnieku krāpj. Viņi bijuši gūstā Stabulnieka māju tuvumā un tagad soloties pratinātājiem stāstīt, ka Stabulnieks esot bijis labs utt., lai laižot viņu vaļā utt.

Protams, viņi neko nespēj darīt Stabulnieka labā, jo ir tikpat neuzticami kā mēs, bet viņi prot izmantot Stabulnieka lētticību.

Man nepatīk citiem ko lūgt, un es nemēģinu pielabināties nevienam vecim. Tabaku Stabulniekam vairāk neprasu, bet, ja kādreiz sagribas pīpēt, tad labāk palūdzu tādam smēķa galiņu, kam pašam tabakas nav. Tāds, kas pats ir trūkumā un tabaku dabūjis no cita, dod smēķa galiņu labprātāk nekā tie, kam tabakmaks pilns.

Sova ir paziņojis sievai uz Kandavu, un kādu dienu viņa atnes ēdamo un tabaku. Sova nu jūtas bagāts un ir aizmirsis, ka Kandavā solīja visus sapīpināt, ja tikai sieva atnesīšot tabaku.

Toreiz bijām cilvēku 20, un visus viņš būtu pīpinājis. Tagad viņam tabaka ir, bet viņš to negrib dot pat savam draugam Daubem, ar ko kopā strādājis izlūku grupas darbnīcās. Kad pašam nekā nav ko dot, tad solīt ir viegli, bet, kad pašam kas ir, tad dot negribas neko.

Reiz kāds no sargiem atnes dažus bārdas skujamos aparātus un veselu sauju vecu asmeņu, jo ir rīkojums noskūt bārdu. Kad pienāk mana kārta skūties, jūtu, ka bez asarām bārdu nenodzīšu. Man nav sevišķi cieta un bieza bārda, bet tā izaugusi gara, jo neesmu to skuvis ilgu laiku. Pēdējā reize bija “Slūnās”.

Asmeņi ir ļoti neasi, bet man izdodas no Zūļa iemainīt gluži jaunu, ko viņš visu laiku saglabājis. Zūlis ir tāds malacis, ka pratis saglabāt sudraba pulksteni, bet tam esot atlūzis un pazudis vāks. Manā pulksteņa kabatiņā ir mana pulksteņa vāks, kas arī ir atlūzis un ko žīdi nav atraduši un atņēmuši. Zūļa pulkstenim tas der, un mēs taisām maiņu: vāku pret žiletes asmeni.

Ar jauno asmeni noskuju vaigus un pakakli, bet zoda galu un ūsas atstāju neskartus – lai aug ar Dieva svētību. Jau tagad man ir tīri glīta bārda, bet, ja tā vēl paaugsies, būšu pavisam skaists. Pārējie gan noskrāpē zodus un vaigus. Visvairāk mokās Zūlis, jo viņam ir ārkārtīgi cieta un bieza bārda. Daudziem vaigi ir strīpaini – saskrāpēti un sagraizīti: viņi izcietuši lielas mokas.

Dažreiz mums iedod dažas krievu avīzes. Reti dabūjam tās izlasīt, jo tās drīz nozūd. Iemesls ir tas, ka pīpmaņiem nav papīra.

Visnekaunīgākie ir krievi: kas dabūjis avīzi, tas to pat nelasa, bet tūlīt iebāž kabatā. Ja latviešiem izdodas dabūt kādu eksemplāru, tad kāds krievu valodas pratējs to tulko un pārējie klausās.

Mēs gaidām, ka amerikāņi un angļi sāks karu pret krieviem, taču mūsu ilgas ir veltīgas. Pašlaik dibina Apvienoto Nāciju Organizāciju un spriež par tās nosaukumu, bet mēs velti ilgojamies pēc kara. Dažreiz parādās kāds skarbs vārds pret amerikāņu rīcību, bet par karu nav ko sapņot. Taču mēs vēl ceram un gaidām.

Kādā pēcpusdienā ierodas daži jauni puiši. Ar Auziņu nospriežam, ka nu mums radīsies kāds kaimiņš, tāpēc būtu labāk pašiem izmeklēt kādu simpātiskāku cilvēku un viņu uzaicināt apmesties mums blakus. Sūtu Auziņu tādu noskatīt un ierādīt vietu pie mums. Pats dodos pie Zūļa, kas saņēmis pārtikas sūtījumu no saimnieces, pie kuras viņš bijis bēgļos. Zūlis ēd maizi ar speķi. Runājos ar viņu un kārām acīm glūnu uz maizi, taču Zūlim ir bieza āda un bez prasīšanas viņš neko nedod.

Neatliek nekas cits kā prasīt, un nu Zūlis iedod gabalu atspiestas garozas.

Nešaubos, ka katru citu viņš būtu atraidījis, bet es jau Kandavā viņu vismazāk lamāju par sapelējušo maizi.

Ar lielo garozu rokā eju pie Auziņa un atrodu viņu sarunā ar vienu no svešajiem, ko viņš sarunājis mums par kaimiņu.

Salaužu garozu trīs gabalos, vienu iedodu Auziņam, otru Daubem un gudroju, ko darīt ar atlikumu. Man palikusi trešā daļa, taču es pārlaužu to un pusi atdodu jaunpienākušajam. Varbūt taisni šis gadījums mani tuvina Postam – tā sauc jauno – un ir sākums mūsu īsajai draudzībai. Auziņam ir laimējies – Posts ir labs un nesavtīgs biedrs. Vēlāk viņš man desmitkārtīgi atlīdzina garozu.

Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dēls Normunds bija leģionārs, kas sarakstīja un ilgi turēja slepenībā PSRS iekārtu kritizējošu atmiņu stāstu. Viņa mazdēls Oskars (no kreisās) un dēls Einārs Treimaņi nolēma, ka šis stāsts pelnījis nonākt atklātībā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Dzejnieks E. Treimanis-Zvārgulis 24. Latvijas strēlnieku korpusā (vēl Latvijas armijas formastērpā), 1940. gada 22. oktobrī Valkā.
Arhīva foto

Žurnāls “Atpūta” 1926. gada 24. septembrī: Dzejnieks E. Treimanis-Zvārgulis 60. šūpļa svētkos ar kundzi Elizabeti, meitu Noru un dēlu Normundu.
Arhīva foto

Kopā ar sievu Ausmu Treimani (dzimusi Plāmša).
Arhīva foto

Dzejnieks E. Treimanis-Zvārgulis vecumdienās.
Arhīva foto

Šovasar izdevniecība “Latvijas Mediji” laida klajā Normunda Treimaņa atmiņu stāstu “Aukstums. Tumsa. Bads.”
Šovasar izdevniecība “Latvijas Mediji” laida klajā Normunda Treimaņa atmiņu stāstu “Aukstums. Tumsa. Bads.”

Normunds Treimanis

* Dzimis 1918. gada 20. martā dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa un Elizabetes Treimanes ģimenē. Kopš bērnības dzīvoja sava tēva un Kārļa Veidenbauma kopīgi celtajā vasaras mājā “Leukādijas” Priekuļu novadā. Dienēja Latvijas armijā, tad ieskaitīts Sarkanās armijas sastāvā. Liepnas kaujā, kas sākās 1941. gada 4. jūlijā, Sarkanajai armijai sastopoties ar strauji tuvojošos vācu karaspēku, Normunda pulks vai vienība cietusi zaudējumus un atkāpās. Viņš izmantojis apkārt valdošo haosu, lai nozustu ceļmalas grāvī un dotos uz mājām.

* Par iesaukšanu leģionā un kara gaitām zināms maz, Normunds par to nav gribējis runāt. No sievas Ausmas pierakstiem: “1943. gada jūlija sākumā jābrauc uz Rīgu, uz komisiju. Jelgavā – Skaistlauka artilērijas pulka 7. baterijā. Izbraucot uz fronti, instruktors-raitnieks-gāzu instruktors, 44. gada martā uz fronti kā kājnieks-prettankists. Pēc atvaļinājuma baterijas komandieris norīko par artilērijas vada komandieri. Kapitulācija 9. maijā Blīdenē. Lēģeris – Staļinogorska-Donskoja.”

SAISTĪTIE RAKSTI

* Pēc atgriešanās no lēģera 1947. gadā visu atlikušo mūžu Normunds turpināja saskarties ar represijām savas pagātnes dēļ: tālāka izglītība bija liegta, algota darba iespējas – limitētas. Iztikšanu nodrošināja tikai pašu spēkiem un ar kaimiņu vai draugu palīdzību, sezonāli strādāja par plostnieku uz Gaujas, darbojās Sleiņa ģeoloģiskās izpētes grupā un Veidenbauma kolhoza būvbrigādē, līdz ieguva pastāvīgu darbu Komunālo uzņēmumu tresta akmeņkaļu darbnīcā Cēsīs.

* Normunds Treimanis mira no slimības 1987. gada 19. aprīlī slimnīcā Rīgā 69 gadu vecumā. Apglabāts Cēsu Meža kapos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 95
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
FOTO. Princis Harijs karalienes nāves dienā bijis tik saniknots, ka noraidījis sava tēva Čārlza ielūgumu uz vakariņām. Kas starp abiem notika? 27
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 43
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 33
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Biedrību “Hospiss LV” novērtē Eiropā – Latvijā paliatīvās aprūpes sistēma joprojām nav sakārtota
22:31
Latvijas kosmosa industrijas pirmie soļi kosmosā
21:59
Mediķi pauduši pārliecību, ka tas esot neatgriezeniski… Kungam ļoti nepaveicās ar to koronavīrusu
21:47
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 2
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā 194
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis
Izmantojot hidrauliskos instrumentus, Rīgā no avarējuša auto atbrīvo cietušo
“Krieviem jāpaliek un jācīnās pret Putinu.” Lietuva nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas bēg no mobilizācijas 23
Vai šī būs diena, kad beidzot laikapstākļi mūs lutinās? Prognoze sestdienai
Palestīniešu fermeris netīšām uzgājis lieliski saglabātai Bizantijas laiku ēkas grīdas mozaīkai 11
Ķīpsalā top viedā pilsēta, kurā būs gudrās stāvvietas, viedais apgaismojums un citi risinājumi
Plaušu veselības rādītāji. Kad klepus kļūst bīstams?
Rīgā atvērta automatizētā picērija – pica top 3 minūšu laikā
Azovstaļ gūsteknis pirms un pēc gūsta – tik šausminoši, ka trūkst vārdu, veroties fotogrāfijā 53
Ārste skaidro, kāpēc nav vērts laboratorijās pārbaudīt ērces: “Nevienam to neiesaku”