Ārlietu ministrijas rūpes par “Vesti” žurnālistiem 8
Vakar Ārlietu ministrija bija uzaicinājusi uz tikšanos Ukrainas vēstnieku Jevhenu Perebijni, lai apspriestu arī “Vesti segodņa” žurnālistu iekļaušanu Ukrainai nevēlamo personu sarakstā.
Sarakstā iekļauti žurnālisti Vladimirs Bučeļņikovs, Ērika Rugaļska, ilggadējais laikraksta autors, bijušais “Saskaņas” deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī Eduards Eļdarovs – tas gan ir pseidonīms “Vesti segodņa” žurnālistam Abikam Elkinam. Ukrainas rīcība ir izskaidrojama, jo “Vesti” savā attieksmē pret Ukrainu īpaši neatšķiras no Krievijas propagandas, ko mūsu politiķi – ieskaitot ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču – bieži kritizējuši. Taču vieglāk ir kritizēt Maskavas “roku”, nevis vietējos “pirkstiņus”.
Ārlietu ministra E Rinkēviča preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA uzsvēris, ka ikvienas demokrātiskas valsts fundamentāla vērtība ir vārda brīvība, tostarp preses brīvība: “Ir jābūt ļoti nopietniem apsvērumiem un argumentiem, piemēram, skaidriem pierādījumiem informācijas kara elementiem, lai demokrātiskā valstī liegtu žurnālistiem veikt savu profesionālo darbību.” Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons pastāstīja, ka esot runa par iepriekš plānotu tikšanos ar vēstnieku un jautājums par “Vesti” žurnālistiem parādījies pēdējā brīdī. Pēc viņa vārdiem, ministrijas vēlme esot bijusi noskaidrot, kāpēc žurnālisti iekļauti šajā sarakstā un kāds ir tā statuss. “Mums ir nozīmīga preses brīvība, jo par to aktīvi runājam ar mūsu partneriem un starptautiskajās organizācijās, tādēļ aktīvi reaģējam uz šādām situācijām,” teica R. Jansons, klāstot, ka žurnālistiem ir tiesības izteikt savu viedokli, kamēr viņi nepārkāpj likumus. Tikmēr bijusī “LA” žurnāliste, tagad Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece norādīja, ka viņa ar izpratni lūkojoties uz šo Ukrainas soli un tās ir Ukrainas kā suverēnas valsts tiesības veidot šādus sarakstus. “Mediju un vārda brīvība man ir svēts princips. Taču konkrētajā gadījumā runa nav par mediju brīvību, bet gan par valsts suverenitātes un pašaizsardzības ideju,” sacīja I. Mūrniece, piebilstot, ka viņa nezinot, kāda bijusi ĀM motivācija, pieprasot skaidrojumus no Ukrainas vēstnieka.
Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norādīja, ka Ukraina atrodas karastāvoklī, tādēļ tā var lietot plašākus līdzekļus, lai aizsargātu savu valsti, tomēr viņš arī pieļāva, ka sarunai ar vēstnieku bijis informatīvs raksturs, lai noskaidrotu situāciju un no Latvijas puses iebildumi netiks celti.
Liberālāk noskaņota bija mediju eksperte Sandra Veinberga, kura uzsvēra, ka neviens nevar aizliegt žurnālistiem izteikt savu viedokli, taču pasaules mediju vēsturē esot daudz gadījumu, kad aiz žurnālista izkārtnes strādājuši spiegi un citi izlūkdienestu darbinieki. Viņa neatbalstot Ukrainas izveidoto sarakstu, jo ar šādu sarakstu, kurā iekļauti arī žurnālisti, atvērtas durvis starptautiskam skandālam. “Politiķus, mūziķus un dziedātājus var likt nevēlamo personu sarakstos, bet žurnālistus gan ne,” uzskata S. Veinberga.
