Molotova – Ribentropa paktu vērtē aizvien pozitīvāk 19
Krievijas sabiedrībā pēdējos gados audzis noskaņojums, ka 1939. gada 23. augusta PSRS – Vācijas neuzbrukšanas līgums jeb Molotova – Ribentropa pakts ir vērtējams pozitīvi, liecina Krievijas “Levadas centra” veiktā socioloģiskā aptauja. Krievijas mediji norāda, ka tāda noskaņojuma pieaugums sakrīt ar valsts prezidenta Vladimira Putina nostājas maiņu jautājumā.
“Levadas centra” aptauja parāda, ka pēdējo septiņu gadu laikā Molotova – Ribentropa pakta pozitīvo vērtētāju īpatsvars audzis no 33% uz 35%. Kā zināms, staļiniskās PSRS un nacistiskās Vācijas līguma slepenie papildprotokoli paredzēja Polijas sadalīšanu un Baltijas valstu atzīšanu par Maskavas ietekmes sfēru, kam 1940. gada jūnijā sekoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācija. Paktu arī uzskata par Staļina signālu Ādolfam Hitleram, ka PSRS neiebilst pret uzbrukumu Polijai, līdz ar to bija pavērts ceļš Otrajam pasaules karam. Aptauja uzrāda, ka 25% Krievijas pilsoņu tic slepeno papildprotokolu pastāvēšanai, 17% to uzskata par viltojumu, bet 33% par tādiem papildprotokoliem neko nav dzirdējuši; pārējiem par to nav viedokļa. Tikmēr 38% aptaujāto vispār neko nezina par paša Molotova – Ribentropa pakta pastāvēšanu, kas tomēr ir zināšanu uzlabojums, jo 2010. gadā par tādu neko nebija dzirdējuši 46%. Paktu nosoda 17% aptaujāto.
Jautāti, kas notika 1939. gada 17. septembrī, tas ir dienā, kad, sekojot Vācijas piemēram, arī PSRS iebruka Polijā, 45% nespēja sniegt atbildi. 11% šo dienu zināja, bet pārējiem šķita, ka tad sācies Otrais pasaules vai Lielais tēvijas karš.
Krievijas mediji atgādina, ka sabiedriskās domas attīstības tendence sakrīt ar Vladimira Putina uzskatu evolūciju šajā jautājumā. Ja 2009. gadā viņš Molotova – Ribentropa paktu vēl atzina par vienošanos, kas novedusi pie Otrā pasaules kara, tad 2015. gadā, kad tika svinēta uzvaras karā 70. gadadiena, jau pauda ko citu. Pēc Putina domām, pakts sniedzis pienesumu “aci pret aci ar Vāciju atstātās” PSRS drošībai un otrkārt Polijas liktenis daļēji esot bijusi arī pašas Polijas vaina, jo tā pēc 1938. gada Minhenes vienošanās anektējusi daļu Čehoslovākijas.
