“Pirms vairākiem gadiem Ebreju draudžu un kopienu padome izveidoja īpašumu sarakstu, kurā iekļāva pirmskara Latvijā ebrejiem piederējušos reliģiskos un sabiedriskos īpašumus, kā arī īpašumus, kuru mantinieki gājuši bojā holokaustā. Pēdējos esam izņēmuši no sarak­sta, līdz ar to saraksts kļuvis īsāks un arī pirms gadiem aprēķinātā naudas summa – 32 miljoni latu kā atlīdzība par neatgūtajiem īpašumiem – 
vairs nav tik liela,” sacīja Krupņikovs. Viņš atzina, ka šis saraksts ir jāpārskata kompetentiem valsts iestāžu juristiem, jo “mēs varam kļūdīties”, un tad jālemj, vai īpašums ir atdodams vai arī atlīdzināms ar konkrētu naudas summu, ievērojot tā kadastrālo vērtību. “Vajadzētu ņemt vērā Lietuvas pieredzi, kur valdība nolēma izveidot īpašu fondu, kurā desmit gadu laikā no valsts budžeta līdzekļiem iemaksā atlīdzību par īpašumiem, ko ebreju organizācijas nav atguvušas. Latvijā šādu fondu varētu veidot pie Ebreju draudžu un kopienu padomes un to varētu uzraudzīt Finanšu ministrija,” ieteica padomes pārstāvis un piebilda, ka nepabeigtas attiecības apgrūtinot turpmāko dzīvi. 52