Netīrajos vairs neinvestēs? Klientu ekoloģiskie un klimata riski sāks ietekmēt banku kapitāla pietiekamības prasības 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bankas ir netieši atbildīgas par savu kreditējamo organizāciju izmešiem, kas 700 reižu pārsniedz pašu banku izmešus, raksta biznesa portāls “Bloomberg”, citējot starptautiskās nekomerciālās organizācijas “CDP” datus.
Lai cīnītos ar to, Eiropas Savienībā un Austrālijā gatavojoties ieviest jaunas prasības bankām, liekot tām vākt un publicēt atskaites par savu kreditējamo organizāciju CO2 izmešiem.
Šādu atskaišu ignorēšana var novest pie būtiskas kredītlīdzekļu sadārdzināšanās.
Dati liecina, ka tikai ceturtā daļa finanšu institūciju šobrīd apkopo datus par savu klientu izmešiem, bet pat tās, kas apkopo, ir publiskojušas informāciju tikai par pusi no saviem aktīviem, liecina tās pašas “Bloomberg” citētās organizācijas “CDP” dati.
Tomēr pat publiskotais apjoms kopumā veido 1,04 gigatonnas CO2 izmešu jeb 3% no globālajiem ogļskābās gāzes izmešiem 2020. gadā.
Šo faktu kontekstā ES aprīļa sākumā tika publiskota direktīva, kas liek visiem finanšu tirgus dalībniekiem, ieskaitot brokerus, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus un investīciju bankas, ne tikai tiešos kreditētājus, publiskot nefinanšu atskaites, kurās tiek izvērtēti uzņēmumu ESG (ekoloģiskie, sociālie un pārvaldības) riski, kā arī to kontroles metodes.
Savukārt Austrālijas banku regulators ir “ļoti rekomendējis” bankām ne tikai vākt un publiskot atskaites par to kreditējamo organizāciju CO2 izmešiem, bet arī aktīvi strādāt ar biznesu šo izmešu samazināšanā, savukārt, ja tas neesot iespējams – atbrīvoties no šādiem aktīviem.
Jāpiebilst, ka virkne lielo ASV banku – tādas kā “Bank of America”, “Barclay’s”, “Morgan Stanley” – jau vairākus gadus publisko datus par to kreditējamo uzņēmumu un nozaru ogļskābās gāzes izmešiem.
Nonācis jau līdz tam, ka saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma “Ernst & Young” 2020. gadā veiktā institucionālo investoru pētījuma datiem, 91% no aptaujātajiem investīciju lēmumu pieņemšanā galvenokārt orientējas tieši uz nefinanšu, proti, ESG datiem.
Praktiski visi investori (98%), pieņemot lēmumus, izvērtē investīciju objektu ESG datus. Salīdzinājumam – 2013. gadā tikai 36% investoru vērtēja uzņēmumu nefinanšu datus.
Finanšu analītiķu vērtējumā, uzņēmumi, kuri ignorē nefinanšu datu vākšanu, agri vai vēlu saskarsies vai nu ar finanšu resursu nepieejamību, vai vismaz to būtisku sadārdzinājumu, jo bankām draud regulatoru prasības palielināt uzkrājumus ekoloģiski netīru uzņēmumu finansēšanas gadījumā – šādi projekti tiek uzskatīti par būtiski riskantākiem.
Tas savukārt novedīs pie tā, ka banku klientu ekoloģiskie un klimata riski sāks ietekmēt banku kapitāla pietiekamības prasības.
Tas nenozīmē, ka šādu klientu kreditēšana beigsies – taču, ja visi pārējie faktori būs vienādi, bankām būs stimuls izvēlēties mazāk riskantus, proti, ekoloģiski tīrākus, klientus – tas būs gan lētāk, gan izdevīgāk no reputācijas viedokļa.
Jaunās tendences visbūtiskāk ietekmēs resursus iegūstošos uzņēmumus, no kuriem tirgus pieprasīs klimata risku vadības un dekarbonizācijas stratēģijas un to īstenošanu.
Tas nenotiks uzreiz, bet ekspertu vērtējumā piecu gadu laikā tendence jau būs jūtama, bet desmit līdz piecpadsmit gadu laikā tā var radīt kardinālas pārmaiņas banku un dažādu fondu kredītportfeļos, bet piesārņojošie uzņēmumi var saskarties ar būtiskām grūtībām tālākajā attīstībā.
