Foto – Anda Krauze
“Džimlai rūdi rallallā!” 7
Kā tiku pie lomas? Aktieru atlases režisore Brigita Lībiete man piezvanīja: klausies, vai negribi atbraukt ar Māri Putniņu parunāties? Taisa filmu, vajag seržantu. Loma bija domāta aktierim Vilim Daudziņam, bet viņš atteicās. Režisors man šo to pajautāja. Saku – armijas dzīve nav man sveša, bet, Māri, tu uzņemies baigo atbildību tāpēc, ka neesmu aktieris, nezinu, kas no tā visa sanāks. Viņš riskēja, riskēja arī otrs režisors Jānis Cimmermanis. Ja godīgi – filmā netēloju neko, darīju to, ko māku. Vienīgi attieksme pret aktieriem man bija kā pret vecākiem cilvēkiem, nevis karavīriem. Bet es jau arī tāds biju dzīvē armijā, nekad nerakstīju kļauzas par karavīriem, nebļāvu uz viņiem. Protams, ja bija kādi pārkāpumi, sods ir jāsaņem. Bet sodīt var dažādi. Tu vari aiziet uz štābu un uzrakstīt ziņojumu, bet vari aiziet ar karavīru izrunāties. Žēl man bija aktieru, teikšu godīgi. Bija šausmīgs karstums, poligonā vispār vasarā svelme ir mūžīgi. Somas aktieriem plecos izskatās pilnas, taču tur bija salikti papīri un pet pudeles, bet ierocis ir smags, ķivere, zābaki, kājas grimst poligona smiltīs. Gunārs Placēns savos 86 gados… Bet nu gods kam gods, visi izturēja. Filmēšanā iepazinu mūsu teātru aktieru ziedu. Sākumā domāju – viņi būs tādi nepieejami, varbūt pat iedomīgi, bet iepazinu… man trūkst vārdu, lai pateiktu, cik lieliski cilvēki viņi ir. Sadraudzējos ar Jakovu Rafalsonu, Liepājas aktieriem Aivaru Kalnarāju un Jāni Kuplo. Ar Olgu Dreģi sirsnīgi parunājāmies, viņa teica – cik jums, karavīriem, grūti! Atbildu, kas tad mums, bet jums, aktieriem, gan ir grūti. Es jau teicu, ka no aktiera karavīru var iztaisīt pāris nedēļās, bet no karavīra aktieri… Dažs labs jau runā, vai nevajadzētu filmēt otro sēriju.
Reklāma
Reklāma
