Labam kalējam jāprot izgatavot visu 2
Kvalitatīvi un skaisti kalumi piešķir oriģinālu akcentu ikvienai ēkai un telpai. Tie lieliski sader kopā ar koku. Tūristiem kalējs piedāvā pašiem izkalt savu veiksmes naglu vai laimes pakaviņu. Čaklākie, kuri gatavi darbnīcā darboties ilgāk, var izgatavot krāsns kruķīti ogļu rušināšanai.
Agrāk kalējam vairāk pasūtīja dažādus darba instrumentus – arklus, cirvjus, kādu laiku modē bija metāla kapu krusti. Tagad vēlmes mainījušies. Jānis uzskata – labam kalējam jāprot izgatavot visu. Ar viena veida izstrādājumiem maizi sev un ģimenei nenopelnīsi. Pasūtījumi ir ļoti dažādi – vārti, kāpņu margas, dārza mēbeles, statīvi puķu podiem, durvju rokturi, eņģes, vējrādītāji, māju nosaukumi, dažādi stiprinājumi un dekoratīvie elementi, kapu soliņi, sētiņas un svečturi. Kalējs lepojas ar neseno veikumu – pārvietojamu ugunskura vietu, kur var izcept gaļu, uzvārīt zupu, bet, noņemot visu ēdiena gatavošanai paredzēto aprīkojumu, iznāk vidēja lieluma dzelzs ķerra. Lielākiem pasūtījumiem Jānis ņem talkā palīgu, bet, par spīti laukos izdaudzinātajam bezdarbam, par veiksmi var uzskatīt, ja izdodas atrast cilvēku, kurš vēlas ne tikai nopelnīt, bet arī strādāt.
Visbiežāk kalēja pakalpojumi nepieciešami ļaudīm, kuri iegādājušies īpašumu. Taču nāk arī daudzi vietējie, jo māja un lauku sēta, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava. – Sirds dziļumos latvietis ir estēts un, ja vien var atļauties, priekšroku dos kvalitatīvam roku darbam, nevis masu produkcijai. Pirmajā brīdī, protams, izmaksā dārgāk, bet ilgtermiņā noteikti atmaksājas.
Daudzus izstāžu darbus Jānis uzdāvinājis skolām. Rudenī kalējs iecerējis uzaicināt ciemos vietējās pamatskolas puišus. – Piekrītu, ka mūsdienu jauniešiem ir citas intereses, bet tā tas bijis visos laikos. Taču, redzot, kā viņiem iemirdzas acis brīdī, kad izdevies kaut ko pašiem izgatavot, saprotu, ka mans darbs nav velts. Galvenais – dot uzdevumu un tālāk ļaut rīkoties pašiem. Necenšos viņus pārmērīgi bīdīt un bakstīt. Tas nekas, ja kaut kas iznāk šķībi vai greizi. Ar pirmajiem kucēniem tā ir. Tikai tā var kaut ko iemācīties un saprast – tas, ko daru, patīk vai nepavisam nav mans aicinājums. Reizēm arī patikšana rodas laika gaitā, jo par meistaru neviens nepiedzimst. Par tādu izveidojas strādājot.
Kalējs daudz neprāto, kas viņa sētā notiks pēc pieciem vai desmit gadiem. – Cenšos visu laiku būt atvērts jaunām idejām. Kad tās atnāk, daru visu iespējamo, lai īstenotu dzīvē. Tālāko rādīs laiks. Negribas daudz plātīties ar lietām, līdz kurām vēl tāls ceļš ejams.
