“Vienotība” šīs Saeimas vēlēšanās startēja ar nevienlīdzības mazināšanas saukli. Tad tai bija premjers un finanšu ministrs. Noraidot progresivitāti algas nodoklim, tā to īstenoja “no apakšas” ar neapliekamo minimumu. ZZS tagad turpina to pašu. Tā nav progresivitāte? 6
Arī tas ir pareizi, bet diskusija ir par ko citu: ja nodokļu reforma izmaksā tik vājprātīgi dārgi un ja lielākie ieguvēji nebūs mazo algu saņēmēji, vai šāda reforma tad vispār ir jāveic?
Nevienlīdzības mazināšana ir tikai viens no trim nodokļu stratēģijas mērķiem. Numur viens ir stiprināt konkurētspēju ekonomikai…
Kā man skaidroja ekonomisti, uz to tas strādā. Tāpēc, ka nevar nošaut divus zaķus uzreiz – veicināt ekonomiku un mazināt nevienlīdzību. Varbūt jātaisa divas atsevišķas reformas ar laika intervālu? Tagad valdībai jāizvēlas: vai nu vienu, vai otru.
Valdība klausa darba devējus un ir izšķīrusies par ekonomiku.
Klausa tikai lielākos no lielajiem darba devējiem, un arodbiedrība darba ņēmējus neaizstāv. Tas mani pārsteidz visvairāk – kurš tad aizstāvēs viņu intereses? Mums ir neproporcionāli milzīgs mazo algu saņēmēju īpatsvars. Kas notiks ar šā brīža mazo algu saņēmējiem, kad viņi sasniegs pensijas vecumu? Viņi saņems minimālo pensiju un viņiem būs trūcīgas personas statuss.
Neapliekamais minimums ir paredzēts 250 eiro, un tikpat par apgādājamo. Ja minimālā alga paredzēta 430 eiro, tad tās saņēmējam ar vienu apgādājamo alga ir par mazu, lai viņš pilnībā varētu izjust paredzētos atvieglojumus. Ieguvumi paliek tikai uz papīra.
