Arodbiedrību līderis Baldzēns nevēlas nogalināt “zelta govi” – sodīt ar lielāku nodokli tos uzņēmumus, kuros darbiniekiem maksā lielas algas par kvalificētu darbu. Citāds likmju izkārtojums negarantējot iziešanu no ēnu ekonomikas. Jo liela daļa minimālo algu saņēmēju patiesībā saņem vairāk – aploksnēs. 6
Ja tas tā iznāktu, būtu ārkārtīgi labi. Bet ko lai dara uzņēmēji, kuriem nav aplokšņu algu un minimāla peļņa? Atkal samazinās slodzi? Jau tagad to cilvēku, kas strādā nepilnas slodzes (ar algu līdz 300 eiro), ir daudz. Pēc CSP datiem, šā gada februārī atalgojumu 70 – 300 eiro mēnesī saņēma 84 095 darba ņēmēji – neticu, ka vairākumam ir aplokšņu algas.
Ja ar progresivitāti “no apakšas” nepietiek, pret ko to vērst? Tā, kā iesaka Pasaules banka?
Lielo algu gals noģībs, sekojot Pasaules bankas ieteikumam piemērot 29 vai pat 33% IIN. Manuprāt, šobrīd būtisku progresivitāti panāk ar pašreizējo solidaritātes nodokli tie, kuri gadā saņem virs 48 600 eiro. Tagad to plānots atcelt.
Jā, kā neizdevušos, neveiksmīgu un nepareizi ieprojektētu…
Kā nu kuram tas licies. Progresivitātei tas ir veiksmīgs. Iekasēto var novirzīt būtiskiem robiem sociālās drošības sistēmā, piemēram, kaut vai veselības aprūpei.
Uzņēmēju organizācijas norāda, ka augsti kvalificētie vadītāji var aizplūst, kā piemēru minot mājvietas izvēli Tallinā apvienotajai bankai “Luminar”.
Francijā ir milzīga progresivitāte nodokļos, tāpēc daudzi meklē citas valsts pilsonību, bet Latvijā bagātiem cilvēkiem ir ļoti laba dzīve. Turklāt skaitļi rāda, ka ar visu solidaritātes nodokli ir kāpums lielo algu maksātāju galā. Acīmredzot aizplūst tie uzņēmēji, kuru alkatība ir lielāka par izpratni, kā funkcionē ekonomika un valsts un kur paliek nodokļu nauda. Runa nav tikai par solidaritātes nodokļa atcelšanu vien, bet gan par trūkstošo progresivitāti. Bagātie no solidaritātes nodokļa atcelšanas iegūs bagātīgas iemaksas valsts pensiju fondos un ietaupīto summu, kas sniedzas pāri par šobrīd noliktajiem iemaksu griestiem, varēs iemaksāt savos privātajos pensiju fondos. Bet mazo algu saņēmējiem nav no kā uzkrāt. Tādējādi šī nodokļu reforma ne tikai nemazina pašreizējo nevienlīdzību, bet fundamentāli nostiprinās nevienlīdzību nākotnē.
Somijā vidējā pensija ir pie diviem tūkstošiem eiro, un tā var augt līdz četriem tūkstošiem. Latvijā vidējā pensija ir pie 300 eiro, bet maksimālajai summai, ko valsts segs, faktiski griestu nebūs (jo algu, kas lielāka par noliktajiem iemaksu griestiem – ap 7900 eiro –, saņem tikai nepilns tūkstotis strādājošo Latvijā. Tas ir dramatiski. Arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji tiek nolemti minimālai pensijai.
Mums pieaug minimālo pensiju īpatsvars, un nākotnē tas var augt vēl lielāks. Pensionāru proporcija pret nodokļu maksātājiem vēl vairāk palielināsies par labu pirmajiem. Bet valsts apņemas maksāt četrus un vairāk tūkstošus eiro pensijās lielo algu saņēmējiem. Patlaban tik lielu pensiju ir ļoti maz, bet, veicot reformu tās pašreizējā formā, to kļūs daudz vairāk. Tā būs problēma pensiju sistēmas ilgtspējai. Jau tagad 25% lielāko pensiju apēd 75% visu pensiju naudas! Jūs varat teikt, ka viss ir taisnīgi, viņi taču paši veikuši iemaksas. Bet viņi varēja arī veikt iemaksas privātos pensiju fondos no savām lielajām algām. Valstij jārūpējas arī par tādu pensiju grīdas līmeni, kas tomēr nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi kaut vai minimālā apjomā, un šobrīd tas netiek darīts.
