Nograndis sprādziens pie Dubaijas lidostas: dronu incidentā ievainoti četri cilvēki 0
Trešdien, 11. martā, netālu no Dubaijas Starptautiskās lidostas Apvienotajos Arābu Emirātos nogāzās divi droni, un incidentā tika ievainoti četri cilvēki, ziņo Reuters, atsaucoties uz Dubaijas Mediju biroju.
Institūcijas norādīja, ka droni nogāzušies teritorijā netālu no lidostas. Uzbrukumā cietuši četri ārvalstu pilsoņi – divi Ganas pilsoņi guvuši vieglus ievainojumus, viens Bangladešas pilsonis arī ticis pie viegliem savainojumiem, savukārt Indijas pilsonis ievainots vidēji smagi.
Neskatoties uz incidentu, gaisa satiksme lidostā netika būtiski ietekmēta, un lidojumi turpinājās ierastajā režīmā.
Situācija reģionā joprojām ir saspringta. Kopš februāra beigām Tuvajos Austrumos pieaugusi militārā spriedze pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla sāka militārus triecienus pret Irānu. Uzbrukumos cietušas vairākas Irānas pilsētas, tostarp galvaspilsēta Teherāna.
Savukārt Irāna veikusi atbildes triecienus Izraēlai un objektiem Persijas līča reģionā, kas pastiprinājis drošības riskus visā reģionā.
Pieaugošā spriedze jau ietekmējusi arī aviācijas nozari. Daļa gaisa telpas Tuvajos Austrumos joprojām ir slēgta drošības apsvērumu dēļ, tāpēc vairākas aviokompānijas bijušas spiestas atcelt vai novirzīt lidojumus.
Arī Emirates un Etihad Airways pēdējās nedēļās pakāpeniski atjaunojušas daļu maršrutu, taču lidojumi joprojām netiek veikti pilnā apjomā.
Dubaijas Starptautiskā lidosta ir viena no noslogotākajām pasaulē – pērn tā apkalpoja gandrīz 100 miljonus pasažieru. Pieaugošā spriedze reģionā jau radījusi arī ekonomiskas sekas, tostarp strauju energoresursu cenu kāpumu.
Leiena: Irānas karš eiropiešiem jau izmaksā vairākus miljardus eiro
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena trešdien paziņoja, ka karadarbība Tuvajos Austrumos iedzīvotājiem Eiropā jau radījusi vairāku miljardu eiro papildu izdevumus saistībā ar enerģijas cenu kāpumu.
“Kopš šī konflikta sākuma gāzes cenas pieaugušas par 50%, bet naftas cenas – par 27%,” uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā sacīja Leiena.
“Ja mēs to izsakām eiro izteiksmē, tad desmit kara dienas nodokļu maksātājiem Eiropā jau izmaksājušas papildu trīs miljardus eiro fosilā kurināmā importam. Tāda ir mūsu atkarības cena,” norādīja EK priekšsēdētāja.
Viņa pavēstīja, ka EK šobrīd izvērtē pasākumu īstenošanas iespējas enerģijas izmaksu samazināšanai, tostarp griestu noteikšanu degvielas cenām.
Leiena uzsvēra, ka nesenie centieni diversificēt fosilā kurināmā piegādātājus palīdzējuši ierobežot Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta sekas.
“Taču tas nenozīmē, ka mēs esam imūni pret cenu svārstībām. Enerģētikas tirgi ir globāli. Neatkarīgi no tā, kādus pasākumus mēs veicam, kamēr mēs importējam nozīmīgu daļu fosilā kurināmā no nestabiliem reģioniem, mēs esam neaizsargāti un atkarīgi,” sacīja Leiena.
Irāna draud ar triecieniem ASV un Izraēlas ekonomiskajiem mērķiem reģionā
Irānas armija trešdien solīja veikt triecienus ASV un Izraēlas ekonomiskajiem mērķiem reģionā, arī bankām, draudus izsakot pēc aizvadītās nakts triecieniem, kuros cietusi arī Irānas banka.
“Ienaidnieks mums ir devis pilnu rīcības brīvību vērsties pret Savienoto Valstu un cionistu režīma ekonomiskajiem centriem un bankām,” teikts armijas centrālās operatīvās pavēlniecības paziņojumā.
Pavēlniecība mudināja reģiona iedzīvotājus netuvoties bankām tuvāk par kilometru.
Aizvadītajā naktī ASV un Izraēlas triecienos cietusi Teherānas banka, un šajā triecienā nogalināti vairāki cilvēki, vēsta Irānas mediji.
Izraēla un ASV triecienus Irānai sāka 28. februārī. Raķešu triecienos un uzlidojumos cietušas daudzas Irānas pilsētas, arī galvaspilsēta Teherāna.
Irāna veikusi atbildes triecienus Izraēlai un objektiem Persijas līča reģionā.
