Atis Klimovičs: Vēlams pēc iespējas ātrāk paziņot sabiedrībai, kurās profesijās nepieciešama obligāta vakcinēšanās 89
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kara gadījumā nevienu neizbrīnī stingri individuālās brīvības ierobežojumi, jo ir taču karš.
Taču tagad, lai arī esam līdzīgā situācijā un nāvējošā sērga Covid-19 retina mūsu rindas, pret to ir daudz iebildumu.
Lielā mērā taisnība ir tiem, kas pārmet “komandierim” jeb premjerministram un visam Ministru kabinetam šajā krīzes laikā parādīto neizlēmību un gausumu saprotamas saziņas izveidošanā un uzturēšanā ar sabiedrību.
Iespējams, tās pamatā tradicionālās bažas, ka vēlētāji mūs nesapratīs, jo nākamās parlamenta vēlēšanas vairs nav aiz kalniem.
Kā lai citādi, apspriežot obligātas vakcinēšanās prasību skolotājiem, saprot viena otra valdošās koalīcijas iebildumus, ka vēl taču situācija neesot tik kritiska.
Banāli, bet no tā patiesība nekļūst nepatiesa, ka tā runā pirmkārt par sava politiskā spēka, nevis valsts nākotni ilgtermiņā domājoši Saeimas pārstāvji.
Vēlams paskatīties uz vīrusa apkarošanu kā drošības jautājumu, jo, gluži tāpat kā viss tā vai citādi ir saistīts ar politiku, tā arī sabiedrības veselība noteikti ir viens no valstiski svarīgākajiem jautājumiem un tā ir daļa no valsts drošības.
Par to gan dažādām nozarēm ir dīvaini atšķirīgs viedoklis, lai gan tās kopā veido spēka struktūras. Šajā gadījumā Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija.
Kā lai izskaidro, ka Bruņotajos spēkos vakcinācija sasniegusi 95%, bet policijā nav pat puse.
Un kas notiktu, ja rudenī gultā smagi slimi ieliktos kādi 30% policistu? Tikai tagad Iekšlietu ministrijas jaunā vadītāja atklāj šo dramatisko situāciju.
Vai tiešām jāpiekrīt kādam pret galvaspilsētas policistiem skeptiski noskaņotam Bruņoto spēku virsniekam, ka liela daļa viņu taču dzīvojot citā informācijas telpā?
Ministre amatā iecelta nesen, bet kur līdz šim skatījušies policijas pulkveži un ģenerāļi? Viens otrs, kā zināms, jauna formu iepirkuma virzienā. Attieksme pret drošību galu galā ir arī lojalitātes jautājums.
Savukārt vakcinācijas gaita Bruņotajos spēkos apliecina, kāds ceļš ejams lielākajai daļai sabiedrības. Kā norādījis spēku komandieris Leonīds Kalniņš, sasniegtie skaitļi vakcinācijā nesuši labus rezultātus – pašlaik esot vien pāris ar Covid-19 slimu militārpersonu, turklāt vieglā formā.
Tas nozīmē, ka vairs nevis vārdos un štābos vien tiek uzturēta kaujas gatavība, bet reālās darbībās.
Arī Zemessardzē katram, kas vēlas piedalīties mācībās, jāuzrāda izziņa par vakcinēšanos vai svaigs tests. Jau pavasarī komandieris izdeva rīkojumu, kas faktiski nepieļāva citu iespēju kā vien vakcinēšanos, ja persona vēlas turpināt darbu un karjeras izaugsmi Bruņotajos spēkos.
Tā pamatā bija armijas kārtības rullī definētais, ka komandierim jāatbild par savu padoto personu fizisko stāvokli un veselību.
Kā redzams, laiks armijā un Zemessardzē tika izmantots, kā nākas, to varētu pamācīties citas nozares un Ministru kabinets. Tādēļ vēlams pēc iespējas ātrāk paziņot sabiedrībai, kurās profesijās nepieciešama obligāta vakcinēšanās.
Šis nudien ir gadījums, kad pirmajā vietā nepieciešams likt sabiedrības kopuma intereses, ierobežojot privāto gribēšanu vai negribēšanu.
Kad piemēram minu Islandi ar vairāk nekā 70% vakcinēto valsts iedzīvotāju, man iebilst ar norādēm par šejienes informatīvo telpu un daudz raibāku etnisko sastāvu. Tā ir realitāte, taču valdībai ir savas sviras un nopietna atbildība – arī rudens nav aiz kalniem.
