“Omīte 10 gadus pārtrauca strādāt, lai skrietu uz skolu spricēt insulīnu,” Amandas stāsts par neiespējamo diabēta kontroli skolā 0
Krista Draveniece

Foto – Shutterstock

Pirmā tipa diabēts bērniem nav tikai neārstējama diagnoze — tā ir ikdiena, kas prasa pastāvīgu uzmanību, disciplīnu un pieaugušo atbalstu. Kamēr citi bērni skolā domā par kontroldarbiem, starpbrīžiem un draugiem, bērnam ar diabētu paralēli jāseko līdzi cukura līmenim asinīs, jāplāno ēdienreizes, jāveic insulīna injekcijas vai jāuzrauga insulīna sūknis. Tas viss notiek vidē, kas ne vienmēr ir tam pielāgota. Īpaši Latvijā.

Kokteilis
Ziemas mokas ir smagas. 5 zodiaka zīmes, kas aukstumu necieš ne acu galā
“Un es nejokoju!” Opozicionārs atklāj negaidītu versiju par Putina pēcteci
FOTO. Tuvākajām naktīm – dzeltenais brīdinājums! Bargās prognozes grasās piepildīties; februāris būs sveloši auksts 12
Lasīt citas ziņas

Skola, kurai vajadzētu būt drošai un iekļaujošai vietai, bērnam ar 1. tipa diabētu bieži kļūst par papildu izaicinājumu, jo Latvijas likumdošanā nav skaidri definēts, kā medmāsa palīdz bērniem ar insulīna injekcijām. Veselības inspekcija saka, ka drīkst spricēt, bet skolas darbinieki to atsakās darīt. Beigās mammas sēž gadiem ilgi bērniem blakus skolā, līdz tie ir tik veci, ka paši iemācās spricēt vēderā nepieciešamās insulīna devas un viņiem var uzticēties, ka prasīs par sevi parūpēties.

“Manas masas meitai ari ir no 2 gadu vecuma 1. tipa cukura diabēts. Ne Babītes bērnudārzā, ne Babītes vidusskolā māsiņas nespricēja insulīnu. Tā esot mūsu problēma, ja kaut kas nepatīk, lai ved uz specializēto diabēta bērnudārzu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tad mana mamma pārtrauca strādā gandrīz uz 10 gadiem, jo visu laiku skrēja vai nu uz bērnudārzu vai uz skolu, lai spricētu insulīnu.

Tagad mammai pensija maza, jo ir mūsu problēma. Ja kaut ko var mainīt citu bērnu dzīvē, tas būtu liels solis uz priekšu. Šis bija smags laiks visai ģimenei. Tā ir smaga slimība, kurai diemžēl nav citas izejas, jāsadzīvo un jāspricē insulīns.

Blaknes ir milzīgas. Atceros, ka gan bērnudārzā, gan skolā lika parakstīt kaut kādus dokumentus, ka meitas veselība ir mūsu atbildība, citādi Amanda vispār nebūtu tikusi ne bērnudārzā, ne skolā.

Šobrīd Amandai ir 24 gadi, nieres nedarbojas labi, ir diabēta blaknes.

Diabētam mēnesī tiek tērēti apmēram 300 eiro, kur tad lai to naudu visi ņem?”

LA.LV šobrīd šķetina šo tēmu, aptaujājot Latvijas lielāko pilsētu skolas, kāda ir pieredze dažādās izglītības iestādēs. Taujājam arī endokrinologu, Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas viedokli. Seko līdzi rakstu sērijai “Diabēts skolā”.

Vai arī tev ir pieredzes stāsts, kā tavam bērnam ar diabētu klājas skolā? Varbūt tev ir draugs, kura pieredzē vēlies padalīties? Raksti man uz [email protected].

Šis raksts ir portāla LA.LV īpašums. Jebkāda veida satura pārpublicēšana, kopēšana, izplatīšana vai citāda veida izmantošana bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no LA.LV redakcijas ir aizliegta. Lai saņemtu atļauju pārpublicēt šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar redakciju, rakstot uz [email protected]
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.