“Putins šobrīd nevēlas pieņemt riskantus lēmumus.” Politologs skaidro, kāpēc uzbrukums Baltijas valstīm ir maz ticams 1
Eksperts paskaidroja, kāpēc Kremlim pirms jebkāda uzbrukuma Baltijas valstīm ir nepieciešama Odesa. Neskatoties uz baumām, ka Putins nopietni apsver uzbrukumu Baltijas valstīm, īpaši Igaunijai, šāda scenārija iespējamība ir zema.
Šādu viedokli pauda politologs Vadims Denisenko, vēsta ārzemju mediji.
Pēc eksperta domām, Putins dzīvo pēc divām pretējām loģikām: no vienas puses – Eiropas Savienības sabrukums un Krievijas kontroles nodibināšana visā postpadomju telpā, bet, no otras puses – atgriešanās ES tirgū un sankciju atcelšana.
Vai Ķīna palīdzēs Krievijai uzbrukt Eiropai?
“Daudzi saka, ka Ķīna varētu būt Krievijas sabiedrotā visā šajā avantūrā, jo Ķīna gribētu uzbrukt Taivānai, bet Krievija attiecīgi – Baltijas valstīm. Manuprāt, tas ir absurds, jo Ķīnai noteikti nav vajadzīgs karš Eiropā,” uzskata eksperts.
Denisenko to skaidro ar Ķīnas gada ienākumiem no Eiropas tirgus, kas sasniedz aptuveni 300 miljardus dolāru.
Putina lēmumi ir emocionāli, nevis loģiski
Vienlaikus politologs norāda, ka Putina lēmumi bieži vien ir subjektīvi. Viņš tos pieņem, balstoties uz emocijām, nevis loģiku.
Pēc viņa novērojumiem, Krievijas diktatoram pēdējā laikā ir bijis ļoti grūti pieņemt lēmumus. Turklāt pētījumi un aptaujas liecina par vidusmēra Krievijas pilsoņa un vidusmēra Krievijas uzņēmumu dzīves līmeņa pasliktināšanos. Ievērojamas svārstības ir saistītas arī ar interneta un platformas “Telegram” ierobežošanu.
“Putins šobrīd nevēlas pieņemt riskantus lēmumus. Tāpēc uzbrukuma iespējamība Baltijas valstīm pašlaik ir diezgan zema,” uzskata Denisenko.
Vai ES cīnīsies par Baltijas valstīm?
“Nevienam nav atbildes uz jautājumu, vai Vācijas un Francijas militāristi aizstāvēs Baltijas valstis. Es domāju, ka šobrīd tā ir 50/50 situācija, un nevienam uz to nav skaidras atbildes,” atzina politologs.
Tas, vai Eiropā būs karš, ir atkarīgs no Ukrainas
Denisenko uzskata, ka Putins neapšaubāmi sapņo par Baltijas valstu un Austrumeiropas sagrābšanu. Taču, lai to izdarītu, Krievijai vispirms būtu jātiek galā ar Ukrainu.
“Bez tā es neticu, ka viņi būs gatavi rīkoties, it īpaši, ja arī eiropieši būs gatavi sevi aizstāvēt. Mēs visi domājam Donbasa izteiksmē, bet Putinam Donbasa teritorijas iegūšanas jautājums ir jau nokārtots – viņš to uzskata par pagātnes, nevis nākotnes lietu.
Viņu stratēģiskais mērķis tagad ir Odesa un piekļuve Melnajai jūrai. Tad Krievija kontrolēs milzīgu jūras joslu – no Gruzijas līdz Rumānijai. Tas mainīs spēku samēru Melnajā jūrā.
Ja viņš šeit cietīs neveiksmi, viņš vilcināsies. Bez mobilizācijas viņiem nebūs spēka virzīties uz priekšu,” secināja eksperts.
Kāpēc daudzi apgalvo, ka Putins uzbruks Igaunijai?
Atgādinām, ka žurnālists Vitālijs Portņikovs brīdināja, ka Putins gatavo NATO slazdu Igaunijā, līdzīgu Krimas un Donbasa scenārijam.
Eksperts Sergejs Kuzans iepriekš norādīja, ka Igaunijas ziemeļaustrumi varētu kļūt par Krievijas agresijas mērķi, īpaši Narvas pilsēta, kur pārsvarā dzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji.
Kā vēsta “Bild”, Krievija sāk plaša mēroga informatīvi psiholoģisku operāciju pret Igauniju, popularizējot ideju par tā sauktās “Narvas Tautas Republikas” izveidi.
Eksperti pauž bažas, ka Krievija varētu mēģināt izmantot līdzīgu scenāriju – “krievvalodīgo aizsardzību” – Igaunijas austrumos, kur dzīvo etniskie krievi, īpaši Narvas pilsētā.
Pāri upei no Narvas atrodas Krievijas pilsēta Ivangoroda. 2023. gadā netālu no Krievijas un Igaunijas robežšķērsošanas punkta krievi uzstādīja plakātu ar uzrakstu “Krievijas robežas nekad nebeidzas”. Uz tā tradicionāli attēlots diktators Vladimirs Putins.
