Olafs Zvejnieks: Latvijas un pasaules ekonomikai priekšā ir vairāki ļoti labi gadi 8
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijai prognozē ekonomikas pieaugumu par 3,5%, kas ir vairāk, nekā ticis prognozēts iepriekš. Tiek prognozēts, ka viss ES valstu bloks gada beigās būs pārvarējis dziļāko ekonomisko krīzi šīs savienības vēsturē.
Tā kā pērnajā pandēmijas gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta apmērs saruka par 3,6% (ES kopumā – 6,6%), tad, ja prognoze piepildīsies, gada beigās ekonomika kopumā atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī.
Uzsvars iepriekšējā teikumā jāliek uz vārdu “kopumā”, jo ir pilnīgi acīmredzami, ka virknei nozaru, tādām kā tūrisms, aviopārvadājumi, pasākumu organizēšana un sabiedriskā ēdināšana, atkopšanās process un pirmspandēmijas biznesa apjomu sasniegšana varētu aizņemt vismaz pāris gadus.
Starpību kompensē biznesa apjomu pieaugums eksportspējīgajā ražošanā un informācijas tehnoloģiju pakalpojumos, kā arī tiešsaistes tirdzniecībā.
Taču visnozīmīgākais ekonomikas atkopšanās faktors būs Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieplūdums tuvākajos gados, kas būs saistīts gan ar ES ekonomikas atjaunošanas plānu jeb t. s. Attīstības un noturības mehānismu, kā arī dzelzceļa līnijas “Rail Baltic” būvniecībai paredzēto finansējumu, savukārt, sākot no 2022. gada, ekonomikā sāks ieplūst līdzekļi saistībā ar ES budžetu 2021.–2027. gadam.
Tieši tādēļ vēl straujāka ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2022. gadā, kad tā sasniegšot 6% gadā. Tas ir ļoti ievērojams skaitlis – lai gan šī gadu tūkstoša pirmajā desmitgadē bija virkne gadu, kad ekonomikas izaugsme pārsniedza 6% robežu gadā, tas beidzās ar traģisko 2008.–2009. gada krīzi.
Pagājušajā desmitgadē 6% ekonomikas izaugsme tika sasniegta un pārsniegta tikai vienu reizi – 2011. gadā, kad Latvija sāka strauji atkopties no lielās krīzes, tomēr nevienā no pārējiem gadiem 6% izaugsmes robežai neizdevās pat pietuvināties.
Latvijas ekonomikas izaugsme saskaņā ar EK prognozēm šogad un nākamgad būs straujāka nekā kaimiņvalstīs – prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad tas pieaugs par 5%, savukārt Lietuvā EK šogad sagaida IKP pieaugumu par 2,9%, bet nākamajā gadā prognozēta izaugsme par 3,9%.
Tomēr jāatzīmē, ka visās Baltijas valstīs iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad tiek prognozēta lēnāka nekā Eiropas Savienībā kopumā, bet 2022. gadā tikai Latvijas un Igaunijas izaugsme pārsniegs Eiropas vidējos rādītājus.
EK lēš, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 4,2%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,4%. Vismaz daļēji tas saistīts ar to, ka Baltijas valstu ekonomika krīzes gadā cieta relatīvi mazāk nekā ES ekonomika kopumā, īpaši jau no tūrisma industrijas atkarīgās Vidusjūras un Melnās jūras reģiona valstis.
Valstis, kuru ekonomika cieta vairāk, ātrāk arī atgūsies, tai atjaunojoties.
Visa Eiropa un īpaši jau silto jūru piekrastes valstis ļoti cer uz sekmīgu vakcinācijas kampaņas pabeigšanu visā Eiropā, ierobežojumu atcelšanu un Covid-19 sertifikāta ieviešanu šī gada jūlijā, kas spētu vismaz daļēji atjaunot tūrisma plūsmu.
Tieši tādēļ EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK paredz Spānijā (+5,9%), Francijā (+5,7%), Rumānijā (+5,1%), Horvātijā un Ungārijā (abās valstīs +5%), kā arī Slovēnijā (+4,9%).
Tieši tāpat kā Latvija, arī pārējās ES valstis ar cerībām lūkojas uz 800 miljardus eiro lielo Eiropas Atjaunošanās un noturības mehānisma finansējumu, kura līdzekļi ieplūdīs ES valstu ekonomikas asinsritē šī gada otrajā pusē.
Kopā ar vakcināciju, ierobežojumu atcelšanu un pieprasījuma atjaunošanos virknē pandēmijas nobremzēto nozaru tie būs svarīgākie ekonomikas atjaunošanās faktori.
“Eiropas ekonomika sāk izkļūt no Covid-19 ēnas,” EK ekonomikas prognozi komentēja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
Jāatzīmē, ka līdzīgi pozitīvi ekonomiskie signāli pienāk arī no pārējās pasaules. ASV ekonomika pozitīvi reaģē uz prezidenta Dž. Baidena gigantisko, 1,9 triljonus dolāru lielo ekonomisko stimulu paketi un pašlaik aug ar gada vidējo tempu 6,4% – tas ir ātrākais izaugsmes temps kopš 1984. gada, kad šīs valsts ekonomika atguvās no 80. gadu sākuma ekonomiskās krīzes.
Savukārt Ķīnas ekonomikas izaugsmes prognoze šogad ir 8,1%, bet gada pirmajā ceturksnī tā auga ar absolūti fantastisko 18,3% ātrumu. Starptautiskais valūtas fonds prognozē, ka pasaules ekonomika kopumā šogad pieaugs par 6%.
Latvijas un pasaules ekonomikai priekšā ir vairāki ļoti labi gadi. Mūsu uzdevums ir – paildzināt relatīvi strauju izaugsmi pēc iespējas ilgāk, vienlaikus nepārkarsējot nevienu no nozarēm un ekonomiskajiem indikatoriem.
