“No krīzes pārvarēšanai aizņemtajiem līdzekļiem esam izremontējuši balkonus.” Revidenti apstrīd krīzes naudas tērēšanu 5
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī lielākoties Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai piešķirtais atbalsts tērēts atbilstoši, atsevišķos gadījumos atbalsta pasākumiem nav tieša sasaiste ar pandēmijas pārvarēšanu un atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Atsevišķas nozares pat pamanījušās “iešmaukt” kopējā atbalsta sniegšanas procesā, sacīja VK padomes loceklis Edgars Korčagins.
Proti, krīzes atbalsts izmantots dažādiem remontdarbiem kultūras iestādēs un slimnīcās, kas, pēc revidentu domām, ir nepieciešami pasākumi, taču nav saistīti ar Covid-19 pandēmiju.
“Sanāk tā, ka no krīzes pārvarēšanai aizņemtajiem līdzekļiem esam izremontējuši balkonus, bet diemžēl neesam varējuši rast līdzekļus, lai pielāgotu pansionātus un radītu Covid-19 drošus dzīves apstākļus mūsu senioriem,” pauda Korčagins.
Labklājības ministre Ramona Petraviča sarunā ar “Latvijas Avīzi” vakar gan taisnojās, ka kopumā revidenti atzinuši ministrijas darbību sociālās aprūpes centros par atbilstošu.
Rīcības plāna izstrāde par kopējās situācijas koordinēšanu atbildīgajai Veselības ministrijai un Krīzes vadības padomei bija jāiniciē, jau sākoties Covid-19 izplatībai, uzsvēra Petraviča. Tieši vienotās koordinējošās rīcības trūkums radījis problēmas pārraugāmajā nozarē.
Revidentu ieskatā problēmas radījusi arī prasība medicīnas darbiniekiem uzskaitīt stundas, kuras nostrādātas Covid-19 pacientu tiešā aprūpē.
“Rezultātā dažādās slimnīcās par vienlīdzīgu darbu mediķi saņēmuši dažādu samaksu. Atsevišķas slimnīcas šo stundu uzskaites lielā administratīvā sloga dēļ tam atmeta ar roku un nepieteicās papildu samaksai mediķiem,” sacīja Korčagins.
Atbalsta sniegšanas kritēriji ir bijuši neskaidri un dažādi interpretējami, bet atbalsta administrēšanas mehānismi ir radījuši nevajadzīgu administratīvu slogu un izmaksas.
Revidenti secinājuši, ka atsevišķos gadījumos atbalsts sniegts, pārkāpjot noteiktos kritērijus un nenodrošinot caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Veicot pārbaudi par to, kā pērn izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti laboratoriskajiem pakalpojumiem Covid-19 identificēšanai, VK secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim, tomēr katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālās pieejas dēļ, kas pastāvēja līdz pat augustam, valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.
Neskaidri kritēriji
Kā piemēru ekonomiski nepamatotam atbalstam VK padomes loceklis Edgars Korčagins otrdien minēja lauksaimniecības nozari, kurai tika piešķirts 45,5 miljonu eiro atbalsts, no kuriem izlietoti 37,54 miljoni eiro.
Lauksaimniecībā kā kritērijs atbalsta saņemšanai tika izvirzīts apgrozījuma kritums par 5% vai apgrozījuma krituma neesamība, turklāt atbalsta saņēmēji tika vērtēti nevis katrs atsevišķi, bet gan pēc vidējā nozares rādītāja.
Savukārt tūrisma nozarē, kas no Covid-19 cieta daudz vairāk, atbalsta saņemšanas kritēriji bija krietni stingrāki – apgrozījuma kritums par 30% vai vairāk, turklāt rūpīgi tika izvērtēts katrs konkrētais atbalsta saņēmējs.
Kopumā tūrisma nozares atbalstam piešķirti 19,36 miljoni eiro, no kuriem izmantoti 16,28 miljoni eiro. “Līdz ar to varam secināt, ka atbalsts lauksaimniecībai bija daudz dāsnāks un tika izmaksāts pēc daudz labvēlīgākiem nosacījumiem,” sacīja Korčagins.
Revidenti secinājuši, ka Zemkopības ministrija (ZM) aprēķināja katras nozares iespējamo ieņēmumu kritumu, bet nebija paredzēts vērtēt ne individuālo atbalsta saņēmēju ieņēmumu izmaiņas, ne nodokļu parādus.
Pēc revidentu aplēsēm, valsts atbalsts piena lopkopības nozarē par vismaz 7,3 miljoniem eiro pārsniedz aizņēmumu samazinājuma apjomu.
Jāpiebilst, ka nozare šim VK secinājumam nepiekrīt, par ko “Latvijas Avīze” jau rakstīja (19. aprīlī). Arī ZM vadība revidentu secināto noraida.
Uz jautājumu, vai tiks publicēts atbalsta saņēmēju saraksts, zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts vakar sacīja: “Varam publicēt, bet jautājums – kāda tam būs pievienotā vērtība un cik tas izmaksās.” ZM paliek pie pārliecības, ka izmaksātais atbalsts palīdzēja nozarēm saglabāt savu konkurētspēju un dzīvotspēju.
Revidenti arī secinājuši, ka eksportējošiem uzņēmumiem izmaksāto atbalstu saņēmuši uzņēmumi, kuri Covid-19 krīzē nemaz nav cietuši, bet gluži pretēji – palielinājuši eksporta apmērus un darbinieku skaitu.
Piemēram, uzņēmēju ienākumu kritums izvērtēts, salīdzinot tikai vienu 2020. gada krīzes mēnesi pret visu vidējo rādītāju 2019. gadā. Revidenti secinājuši, ka vismaz diviem eksportējošiem uzņēmumiem izmaksāts nepamatots atbalsts 93 596 eiro apmērā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai būs jādomā, kā šo jautājumu risināt.
Tāpat aģentūrai būs jārisina vēl cits gadījums, kad kādam citam saimnieciskās darbības veicējam izmaksāts atbalsts 546 946 eiro, kas, iespējams, piešķirts un izmaksāts nepamatoti.
Kultūras ministrija saņem piezīmi
Korčagins arī pastāstīja, ka neskaidrie kritēriji radījuši situāciju, ka arī Kultūras ministrija (KM) nereti atbalstu radošajām personām izmaksājusi nepamatoti.
Piemēram, atbalstu varējušas saņemt personas ar 960 eiro ienākumiem mēnesī, bet nav varējušas saņemt personas ar 450 eiro ienākumiem.
Nepietiekamas pieteikumu izvērtēšanas dēļ KM neatbilstoši izmaksājusi pabalstus 136 652 eiro apmērā.
Kultūras ministrija ir vienīgā no visām ministrijām, kas, runājot E. Korčagina vārdiem, kā vienīgais skolēns klasē saņēmusi piezīmi, jo tās padotībā esošajā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tika konstatēti neuzskaitīti eksponāti vairāk nekā 9 miljonu eiro vērtībā.
Labo kļūdas
Revīziju laikā laboto kļūdu apjoms ir mērāms 185 miljonu eiro vērtībā, kas ir nozīmīgs apjoms.
Kopumā sniegti 75 ieteikumi situācijas uzlabošanai. Apkopojot paveikto, VK secina, ka šobrīd vairākos atbalsta instrumentos ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņēmējiem, samazināts administratīvais slogs un vienkāršoti atbalsta administrēšanas mehānismi, kā arī uzlabojusies procesu caurskatāmība.
Piemēram, samazināti nelīdzvērtīgi nosacījumi potenciālajiem dīkstāves atbalsta saņēmējiem, pārskatīts atbalsta saņēmēju loks un paredzēta iespēja saņemt atbalstu, strādājot pie vairākiem krīzes skartajiem darba devējiem.
Iedzīvotājiem ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni ir nodrošinātas iespējas saņemt līdzvērtīgu atbalstu no pašvaldības. Tāpat ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņemšanai radošajām personām, kā arī panākti taisnīgi atlīdzības nosacījumi paaugstinātas slodzes un Covid-19 radīta riska apstākļos strādājošiem veselības un iekšlietu resora darbiniekiem.
Šogad Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumi turpinās, un pirmajos četros mēnešos valdība jau atbalstījusi 1,342 miljardu eiro papildu finansējuma piešķiršanu un pārdali pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai, kas ir jau par 100 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gadā kopumā.
Tāpēc revidenti aicina valdību vienoties par kopīgiem atbalsta sniegšanas principiem un rūpīgi vērtēt nozaru atbalsta pieprasījumu pamatotību un krīzes ietekmi uz atbalstāmo nozari.
