Ķīlu mazāk, bet lielākas 2
Lai gan 2015. gadā kopumā ir izsniegts mazāk jaunu komercķīlu nekā gadu iepriekš, to kopsumma ir lielāka, liecina “crediweb.lv” apkopotā informācija. Te jāņem vērā, ka tika analizētas tikai jaunās komercķīlas, kas liecina par jauniem aizņēmumiem, un pētījumā netika iekļautas pagarinātās ķīlas. Piemēram, “Swedbank” komercķīlu struktūrā proporcionāli lielāko daļu veido grozījumi jau esošo komercķīlu līgumos. “No jauna noslēgto komercķīlu īpatsvars veido aptuveni 20% no kopējo līgumu skaita. Ķīlas nodrošinājuma summa palielinās, ja tiek palielināta kredīta summa,” skaidro “Swedbank” Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītāja Agita Jākobsone.
Latvijas Komercbanku asociācijas apkoptā informācija liecina, ka šogad banku kredītportfelis ir atguvies un ir vērojams mērķtiecīgs un stabils pieaugums. Piemēram, biznesa kreditēšana šā gada trešajā ceturksnī sasniegusi lielāko apjomu pēdējo divu gadu laikā, bet kopējais kāpums jaunizsniegtajiem kredītiem visos trīs ceturkšņos ir bijis 6%.
Banku analītiķi norāda, ka Krievijas un Ukrainas konflikta negatīvā ietekme uz Latvijas uzņēmumiem un to kredītspēju ir bijusi mazāka, nekā tika prognozēts. Savukārt uzņēmēji ir spējuši saņemt kredītu bez Eiropas struktūrfondu finansējuma, kas ir viens no svarīgākajiem biznesa attīstības atbalsta instrumentiem. Augot kreditēšanas aktivitātei, aug arī kopējais komercķīlu apjoms. Turklāt, augot jauno investīciju projektu skaitam, šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu SEB bankā ir pieaudzis arī no jauna ņemto ķīlu īpatsvars. Īpaši pozitīvas tendences redzamas mazo un vidējo uzņēmumu segmentā.
Vērtējot nozaru griezumā, redzams, ka visvairāk jaunas komercķīlas devuši finanšu pakalpojumu sniedzēji, liecina “crediweb.lv” pētījums. Un te, protams, lomu spēlējis nebanku kreditēšanas buma turpinājums.
