Pārtikas pārdošanas kritums Latvijā – vainojama miskaste, ne cenas? 0
Krītošie pārtikas preču pārdošanas apjomi ne vienmēr nozīmē, ka cilvēki ēd mazāk vai pārtikas cenas ir kļuvušas nepanesamas, TV24 raidījumā “Preses klubs” viedokli pauž Jeļena Brokāne, vides reklāmas aģentūras “JCDECAUX LATVIJA” vadītāja, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle.
Vai krītošie pārtikas preču apjomi liecina par pārlieku augstām cenām? Brokāne uzskata, ka dati neliecina par to, ka cilvēki pirktu mazāk. Pārtikas cenas ir atkarīgas no veikala – vienā ir lētāk, citā dārgāk. Viņa uzskata, ka cilvēkiem ir jāēd neatkarīgi no tā, cik, piemēram, maksā maize. “Kā patērēju, tā patērēju,” viņa saka.
Viņasprāt, pārtikas preču kritums saistīts ar to, ka cilvēku statistiski paliek aizvien mazāk. Vēl kā iespējamu variantu viņa min to, ka cilvēki vairāk piedomā pie tā, ko met miskastē. “Atkritumu šķirošana arī dod savu labumu – ja tu redzi, cik daudz tu izmeti,” pauž Brokāne.
Jau iepriekš ziņots, ka jūnijā pārtikas preču pārdošanas apjomi sasnieguši zemāko līmeni kopš 2014.gada, kas liecina par pārlieku augstajām cenām, iedzīvotājiem pastiprināti pievēršot uzmanību akcijas precēm un citām atlaidēm, aģentūrai LETA norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētos mazumtirdzniecības datus.
FM norāda, ka augstie nepārtikas preču tirgotie apjomi norāda uz iedzīvotāju brīvo finanšu līdzekļu pieejamību, bet krītošie pārtikas preču apjomi liecina par pārlieku augstajām cenām, iedzīvotājiem pastiprināti pievēršot uzmanību akcijas precēm un citām atlaidēm, kaut arī finansiālā situācija reizēm nespiež to darīt. Papildus negatīvu ietekmi atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās.
