Pārtikas cenas Latvijā nu jau ir augstākas nekā Igaunijā – beidzot to ir pamanījusi pat Finanšu ministrija 0
Tālis Linkaits, vērojot aktuālās ekonomikas izmaiņas un Finanšu ministrijas komentāru par tām, norāda: “Pārtikas cenas augstākas kā Igaunijā, pat Finanšu ministrija beidzot to pamanījusi. Valaiņa zemo cenu pārtikas groza solījumi nav nostrādājuši. Krītošie pārtikas preču apjomi liecina par pārlieku augstām cenām, norāda FM.”
Viņš arī turpina: “Hipotēze: augstas inflācijas apstākļos notiek straujāka sabiedrības noslāņošanās, zemajā galā algas nepieaug tik strauji kā cenas, apzināti jāsamazina ikdienas patēriņš.”
Pārtikas cenas augstākas kā Igaunijā, pat @Finmin beidzot to pamanījusi. Valaiņa zemo cenu pārtikas groza solījumi nav nostrādājuši.
Krītošie pārtikas preču apjomi liecina par pārlieku augstām cenām, norāda FM https://t.co/OR7utaHXbv
— Tālis Linkaits (@Talis_L) July 30, 2025
Šīs pārdomas radušās saskaņā ar informāciju, ka mazumtirdzniecības apjomi šā gada jūnijā salīdzināmajās cenās pieauguši par 1,4% pret pērnā gada jūniju, kas ir lielākais pieaugums šā gada pirmo sešu mēnešu laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pieaugumu noteica nepārtikas preču (bez degvielas) tirdzniecības pieaugums, tikmēr pārtikas tirdzniecības apjomi joprojām vērtējami kā ļoti zemi, norāda Finanšu ministrijas eksperti.
Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā mazumtirdzniecības apjomi samazinājās par 0,1%, tostarp pārtikas noiets saruka par 3,4%, nepārtikas (bez degvielas) preču mazumtirdzniecība palielinājās par 2,8%, bet degvielas tirdzniecības apjomi samazinājās par 0,9%.
Mazumtirdzniecības nozarē iezīmējas arvien ievērojamākas tendenču atšķirības starp pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomiem. Nepārtikas preces tiek tirgotas arvien vairāk, un šā gada jūnijā apjomi bijuši otrie augstākie novērojumu vēsturē.
Tajā pašā laikā pārtikas preču noiets ir ar sarūkošu tendenci, un tirgotie apjomi nav bijuši tik zemā līmenī kopš 2014. gada. Tikmēr degvielas tirdzniecībā tik krasas tirgoto apjomu izmaiņas netiek novērotas.
Augstie nepārtikas preču tirgotie apjomi norāda uz iedzīvotāju brīvo finanšu līdzekļu pieejamību, bet krītošie pārtikas preču apjomi liecina par pārlieku augstajām cenām, iedzīvotājiem pastiprināti pievēršot uzmanību akcijas precēm un citām atlaidēm, kaut arī finansiālā situācija reizēm nespiež to darīt. Papildus negatīvu ietekmi atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās, norāda FM.
Šā gada jūnijā nepārtikas preču tirdzniecībā ievērojamu pieaugumu pret pērnā gada attiecīgo periodu turpina uzrādīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu tirdzniecība (+11% jūnijā un +6,5% pirmajā pusgadā). Turpina pieaugt arī mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība (+9,2% jūnijā un 5,9% pirmajā pusgadā). Tikmēr nozīmīgākais samazinājums bijis mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (-3,9% jūnijā un -6,4% pirmajā pusgadā).
Eiropas Komisijas apkopotais mazumtirgotāju noskaņojuma indekss 2025. gada pirmā pusgada laikā ir pasliktinājies zemo pārdošanas apjomu dēļ, tomēr šā gada jūnijā konfidence joprojām ir augstāka nekā pērnā gada jūnijā. Arī patērētāju konfidence šā gada jūnijā ir nedaudz augstāka nekā gadu iepriekš, tomēr tā pa mēnešiem ir visai svārstīga, jūnijā tai strauji uzlabojoties pēc zemā līmeņa aprīlī un maijā.
Pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 7,1%, tikmēr nepārtikas preču cenas samazinājās par 0,3%, bet degvielas cenas kritušās par 6,7%.
Šā gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apjomi bijuši teju līdzīgi pērnā gada pirmā pusgada apjomiem. Lielas izmaiņas mazumtirdzniecības apjomos pret pērno gadu nav pamata sagaidīt, tādējādi nozares izaugsme pret pērno gadu šajā gadā kopā sagaidāma 0-1% robežās.
