“Valsts mazajiem uzņēmējiem ir liegusi legālu iespēju attīstīties.” Pašnodarbinātie raksta vēstules VID 86
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušas jau divas nedēļas, kopš Latvija dzīvo ar jaunu nodokļu sistēmu un viena no reformas vissāpīgāk skartajām grupām – pašnodarbinātie – meklē izdzīvošanas modeli jaunajā situācijā.
VID piekāpjas un ļauj nemaksāt
Viens no sāpīgākajiem nodokļu reformas aspektiem ir skāris pašnodarbinātos un autoratlīdzību saņēmējus.
Reforma nosaka, ka agrāko nodokļu maksāšanu pēc faktiskajiem gūtajiem ienākumiem tagad aizstāj minimālais sociālo iemaksu objekts ceturksnī, kas ir 1500 eiro un par katru darba ņēmēju no šīs summas ceturksnī ir jāsamaksā minimālās sociālās iemaksas 511,35, eiro apmērā.
Problēma tikai tā, ka daudzi pašnodarbinātie nesasniedz minēto 1500 eiro robežu ceturksnī vai arī nespēj prognozēt, ka to sasniegs, – šādi nodarbinātie strādā profesijās ar nestabiliem ienākumiem.
Jāatgādina, ka Valsts ieņēmumu dienests šai problēmai piedāvā risinājumu – pašnodarbinātie un autori, kas prognozē mazus ienākumus, var izvēlēties nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Lai to darītu, VID aicina mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, pašnodarbinātos un autoratlīdzību saņēmējus, kuri nav darba ņēmēji un kuri prognozē, ka viņu ienākums ceturksnī nesasniegs 1500 eiro, līdz 15. jūlijam informēt par to VID.
“Ja ienākums nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, tad saimnieciskās darbības veicēji obligātās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā un minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas drīkst neveikt,” skaidro VID.
1500 eiro nenopelnīs
Pat vienkārša dažu pašnodarbināto aptauja demonstrē, cik daudz viedokļu un neapmierinātības ar nodokļu reformu ir pašnodarbināto vidū.
Piemēram, pašnodarbinātais rotkalis Andis Ronis stāsta, ka šobrīd devis rīkojumu grāmatvedei rakstīt iesniegumu VID, ka 1500 eiro ienākumi šajā ceturksnī sasniegti netiks.
“Puslīdz droši prognozēt 1500 eiro robežas sasniegšanu var tikai ceturkšņos, kuros iekrīt Ziemassvētki un varbūt arī gadatirgus Brīvdabas muzejā, ja tajā piedalās. Visos pārējos ienākumi ir neprognozējami, tātad būs jāraksta iesniegums VID par to, ka šī ienākumu robeža sasniegta netiks.”
Andis Ronis stāsta, ka 12 gadus bijis mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, taču bijis spiests pārreģistrēties kā pašnodarbinātais pērn, kad mikrouzņēmuma nodokli maksāt kļuvis neizdevīgi.
“Vismaz manā gadījumā valsts no tā ir zaudējusi, nevis ieguvusi – kā pašnodarbinātais maksāju mazākus nodokļus nekā kā mikrouzņēmums, un starpība ir diezgan liela.
Turklāt valsts pati radījusi šķēršļus, lai iekasētu lielākus nodokļus, – daudziem ir vajadzīgi darbinieki uz pusslodzi, lai palielinātu apgrozījumu, un tādus tagad pieņemt darbā ir praktiski neiespējami.
Piemēram, man pašam nesen bija vajadzīgs cilvēks divām dienām pasākumam Liepājā, kas ļautu tirgot rotas divos stendos, nevis vienā, attiecīgi palielinot ieņēmumus un nomaksājamos nodokļus.
Agrāk nebija problēmu atrast studentus, jaunās māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā vai pensionārus, kas piekrita pastrādāt dažas stundas nedēļā.
Kas notiek tagad? Jaunie noteikumi nosaka, ka, pieņemot kādu pastrādāt dažas dienas vai pat stundas, man jānomaksā vismaz 170 eiro sociālais nodoklis, kas padara to par galēji neizdevīgu risinājumu.
Kāda ir izeja? Vai nu tirgot tikai pašam, attiecīgi radot mazākus ieņēmumus un nomaksājamos nodokļus, vai arī nodarbināt kādu pilnīgi nelegāli.
Būtībā valsts mazajiem uzņēmējiem ir liegusi legālu iespēju attīstīties, un tā ir jaunās nodokļu likumdošanas lielākā problēma. Kurš no tā ir ieguvējs?” jautā Ronis.
Reģistrēs SIA
Līdzīgu risinājumu atradis arī pašnodarbinātais tēlnieks Kristaps Gulbis – viņš raksta vēstuli VID, ka 1500 eiro ieņēmumu robežu šajā ceturksnī nesasniegs.
“Pagaidām esmu pašnodarbinātais, bet plānoju no šī statusa atteikties – gan dēļ nepieciešamības prognozēt ienākumus, kas ir sarežģīti, gan arī tāpēc, ka, pārsniedzot 40 000 eiro gada apgrozījumu, kļūstu par PVN maksātāju.
Šo robežu viegli pārsniegt – pietiek ar vienu vidēja apmēra bronzas lējuma pasūtījumu, kā kļūstu par PVN maksātāju, kas būtiski sadārdzinās pārējos pasūtījumus.
Nākotnē grasos reģistrēt SIA, tiesa gan, neesmu līdz galam pārliecināts, ka tā tiks reģistrēta Latvijā,” saka Gulbis.
Savukārt Valmieras pensionārs un dažādu koka izstrādājumu – grābekļu, izkapšu, kapu soliņu un citu – meistars Jānis Feldhāns, kas pārdod savus izstrādājumus gadatirgos, tā arī nav izlēmis, ko turpmāk darīt un kā veidot attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu.
“Neesmu izlēmis, ko darīt turpmāk,” viņš atzīst. “Man šķiet, ka visvienkāršākā un praktiskākā sistēma attiecībā uz gadatirgiem būtu tāda, ka attiecības ar VID un nodokļus kārto gadatirgus vadība un šo darbību izmaksas iekļauj maksā par piedalīšanos gadatirgū. Galu galā gadatirgos jau nelegāļu nav – tur tirgojas tikai reģistrēti tirgotāji un nevajadzētu būt problēmām apkopot datus.”
To, ka radušos problēmu sāk apjēgt arī valsts vadība, liecina vakar izteiktais Valsts prezidenta Egila Levita aicinājums koriģēt nodokļu izmaiņas attiecībā uz pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem.
Valsts prezidents uzsvēra, ka ir nepieciešamas šīs reformas korekcijas, lai nodrošinātu taisnīgu sociālā nodokļa maksājumu, kas ir samērots ar personas reālajiem ienākumiem.
