Pašu audzētas asteres. Vai izdosies iegūt augstvērtīgus augus no ievāktām sēklām? 0
Vai, ievācot pašaudzētas asteru sēklas, var iegūt augstvērtīgus augus? Vai asteres nesaziedas? ANDRA VECPIEBALGĀ
Asteres ir pašapputes augi, tāpēc blakus var stādīt dažādas šķirnes. Audzējot sēklu ieguvei, nevajag stādīt blīvi. Spēcīgi augošas, līdz 80 cm garas asteres izvieto 30 x 30 cm, bet zema auguma (līdz 25 cm) – 20 x 30 cm attālumā. Jāievēro šķirņu izolācijas josla, jo, stādot cieši citu pie citas, sēklu novākšanas laikā šķirnēm var sajaukties ziedkopas. Lai ievērotu šķirņu tīrību, ziedēšanas laikā šķirnei neatbilstīgi īpatņi noteikti jāatlasa, jābrāķē.
Asteru sēklas nogatavojas septembra beigās, oktobra sākumā. Novācot jāraugās, lai mēlziedi būtu pilnībā sakaltuši. Ja ziedkopas noplūc ātrāk, sēklas būs nepilnvērtīgas. Sēklas ievāc nevis no centrālā zieda vidusdaļā, bet gan no pirmās un otrās pakāpes ziediem, jo tad asteres nākamajā sezonā veidos kuplākus ziedus. Pēc tam sēklas ieber kastītēs un žāvē +20…+25 °C temperatūrā.
Sēklu raža atkarīga no laika apstākļiem. Ja rudenī bieži līst, ziedkopas nespēj izžūt un sapūst. Labos gados no viena auga var iegūt vidēji 1–2 g sēklu. Asteru sēklas dīgtspēju saglabā līdz diviem gadiem. Augus ieteicams katru gadu stādīt citā vietā, ievērojot 6–8 gadu intervālu.
