Ceļā uz savu salonu 3
Septiņdesmito gadu beigās pieteicās meitiņa, tad nākamā. Protams, tika šūts arī mājās. Ap to laiku parādījās unikāla iespēja iegūt augstāko profesionālo kvalifikāciju Vissavienības kvalifikācijas celšanas kursos Jaunciemā. Piegriezēja modelētāja augstākā kategorija ļāva strādāt nozarē jebkurā darbā, ieskaitot rūpnīcas direktora amatu. Šuvēji jokoja, ka tikt Jaunciemā ir tas pats, kas laimēt žiguli! Ģimene atdeva savus ietaupījumus un mudināja Anitu mācīties. To viņa darīja veselu gadu no rīta līdz vakaram sešas dienas nedēļā, piedevām arī bērni bija jāpieskata.
Dibināt savu šūšanas salonu meistari pamudināja vīrs. Otrais mēģinājums – veikaliņš Baznīcas ielā 24 kļuva par mājām. Paši ģimenes spēkiem remontēja, paši iekārtoja, laimīgā kārtā izdevās veikaliņu privatizēt. Sākums bija pasmags un biznesa attīstīšanā aizgāja visi ģimenes ietaupījumi. Kaut cik uzņēmums nostabilizējās tikai ap 2006. gadu.
“Salonā tirgojam slavenos Pavlovskijposadas lakatus un šujam no tiem apģērbu. Lakati ir no 100% dabiskiem materiāliem – zīda, kokvilnas vai vilnas. Protams, izmantojam arī citus materiālus, viss, ko klients vēlas! Piedāvājam Orenburgas kazu dūnu lakatus un šalles. Tur ir savs stāsts. Kad devāmies uz Dienvidurāliem, paziņas teica – ko jūs tur ellē ratā dzenaties, tur jau vilki pa ielām staigā. Kad aizbraucām, bija pārsteigums – jauni, ļoti inteliģenti, profesionāli cilvēki. Sakārtotās ielās sadzīvo minareti ar veco eiropeisko arhitektūru. Tā kā reģionā ziemā gaisa temperatūra reizēm sasniedz – 50oC, kazām izveidojusies īpaši bieza pavilna. Bet lakatiņu izcelšanās saistīta ar skumju stāstu. Orenburgā spaidīgos apstākļos dzīvoja daudzas karavīru atraitnes. Lai nopelnītu kādu grasi, viņas garajās ziemās no vietējās kazu vilnas sāka adīt izsmalcinātus lakatus,” stāsta Anita.
